Trihineloze

Vikipēdijas lapa

Trihineloze ir zooantroponoze, kur pieaugušie parazīti lokalizējas saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – tā paša saimnieka muskulatūrā.

Slimības ierosinātājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trichinella spiralis ir sīka nematode, ķermeņa garums tēviņam 1,4 – 1,6 mm, mātītei - 3 – 4 mm. Mātītes ir dzīvdzemdētājas.

Parazīta attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trihinellu mātītes saimnieka tievajās zarnās dzemdē dzīvus kāpurus, kuri ar limfu un asinīm tiek ienesti muskuļos. Kāpuri visbiežāk parazitē diafragmas kājiņu, mēles, barības vada un starpribu muskuļos. Pēc 17 dienām tie kļūst invadētspējīgi. Pēc 3 – 4 nedēļām ap kāpuru veidojas kapsula, kura 6 mēnešu laikā sāk pārkaļķoties. Pilnīgi šis process beidzas pēc 15 – 18 mēnešiem. Dzīvnieka muskuļos trihinellas saglabā dzīvotspēju gadiem ilgi, bet cilvēkam – līdz 25 gadiem. Dzīvnieki un cilvēks invadējas, apēdot gaļu, kurā ir invadētspējīgi trihinellu kāpuri. Gaļa tiek sagremota, bet atbrīvojušies kāpuri 2 – 7 dienās sasniedz dzimumgatavību. Tēviņi apaugļo mātītes un nobeidzas, bet mātītes pēc 6 – 7 dienām dzemdē 1500 – 10 000 trihinellu kāpurus, pēc tam pašas nobeidzas.

Invāzijas avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • invadēta gaļa;
  • grauzēju un savvaļas dzīvnieku līķi;
  • kažokzvēru ādu apstrādes atliekas;
  • kautuvju atkritumi

Patoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedarbojas uz saimnieka organismu antigēni, mehāniski un toksiski, kā arī inokulē mikroorganismus.

Klīniskā aina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

pāriet hroniskā formā – periodiskas muskuļu sāpes.

Diagnoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • epizootiskā metode;
  • trihinelloskopija;
  • sagremošanas metode mākslīgajā kuņģa sulā.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārstēšana ir simptomātiska, jo muskuļaudos iekapsulējušos kāpurus iznīcināt nav iespējams.

Apkarošana un profilakse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]