Tuba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
2004. gada tuba (pa labi) un apmēram 1900. gadu tuba (pa kreisi)

Tuba (latīņu: tuba — ‘taure’) ir metāla pūšaminstruments, tam ir ventiļu mehānisms un plaša menzūra. Tubai ir viszemākais reģistrs no visiem pūšaminstrumentiem.[1] Tiek izšķirta basa un kontrabasa tuba.[2]

Tubu 1835. gadā patentēja Vilhelms Frīdrihs Vīprehts (Wilhelm Friedrich Wieprecht) un Johans Morics (Johann Moritz).[1] Tas ir viens no jaunākajiem instrumentiem mūsdienu orķestrī. Kā simfoniskajos, tā arī operu orķestros tuba parasti tiek izmantota kā trombonu grupas bass. Parasti tubai ir spēcīgs skanējums, tomēr ir iespējams iegūt arī pianissimo skanējumu.[1]

Rihards Vāgners savā "Nībelunga gredzena" partitūrā iekļāvis tā saukto "Vāgnera tubu".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Ludvigs Kārkliņš. Mūzikas leksikons. Rīga : Izdevniecība RaKa, 2006. 227. lpp. ISBN 9984-15-803-9.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 28. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]