Tunikāti
| Tunikāti | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Tunikāti (Tunicata) |
| Sinonīmi | |
| Kāpurhordaiņi (Urochordata) | |
| Iedalījums | |
| |
 Tunikāti Vikikrātuvē | |
Tunikāti, kāpurhordaiņi (Tunicata, Urochordata) — hordaiņu apakštips, kuru ķermeņa uzbūve stipri atšķiras no tipisko hordaiņu ķermeņa uzbūves. Visiem šiem dzīvniekiem raksturīgs tas, ka ķermeni apņem īpatnējs apvalks - tunika. Tunika daļēji ir ādas epitēlija izdalījums, daļēji - tajā esošo mezenhīmas šūnu izdalītais produkts. Pēc ķīmiskā sastāva tā ir tuva augu celulozei, un tas ir gandrīz vienīgais piemērs, kur šī viela (tunicīns) sastopama dzīvnieku ķermenī.
Tunikātus varētu uzskatīt par hordaiņu sānzaru, kas ir regresējis, pielāgojoties mazkustīgam, pasīvam dzīvesveidam. Tipiskās hordaiņu pazīmes skaidri ir izteiktas tikai kāpura stadijā. Tie sastopami vienīgi jūrās. Daļai sugu ir sēdošs dzīvesveids, citas lēnām pārvietojas ūdenī. Barojas pasīvi, izfiltrējot lielas ūdens masas. Asinsrites sistēma vaļēja, lakunāra tipa. Hermafrodīti, vairums sugu ir spējīgas vairoties arī bezdzimumiski, pumpurojoties.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tunikātus parasti dala 3 klasēs (rezēm arī 4 vai 5). Pasaulē zināmas ap 2000 tunikātu sugu.
Apakštips Tunikāti (Tunicata) (Kāpurhordaiņi (Urochordata))
- klase Ascīdijas (Ascidiacae)
- klase Salpu klase (Thaliacea)
- klase Apendikulārijas (Appendicularia)
- klase Sorberacea