Tirkistana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Turkistāna)
Jump to navigation Jump to search
Tirkistana
pilsēta
Түркістан
Tirkistana
Emblēma: Tirkistana
Emblēma
Tirkistana (Kazahstāna)
Tirkistana
Tirkistana
Tirkistana (Tirkistanas apgabals)
Tirkistana
Tirkistana
Koordinātas: 43°18′00″N 68°14′37″E / 43.30000°N 68.24361°E / 43.30000; 68.24361Koordinātas: 43°18′00″N 68°14′37″E / 43.30000°N 68.24361°E / 43.30000; 68.24361
ValstsKarogs: Kazahstāna Kazahstāna
Apgabals Tirkistanas apgabals
Dibināta 418. gadā
Platība
 • Kopējā 196,27 km2
Iedzīvotāji (2019)
 • kopā 164 746
 • blīvums 839,4/km²
Laika josla UTC (UTC+6)
Pasta indekss 161200—161205
Tālruņu kods +7 72533
Mājaslapa turakimat.gov.kz
Tirkistana Vikikrātuvē

Tirkistana (kazahu: Түркістан), agrāk arī Turkestāna[1] (krievu: Туркестан), ir Tirkistanas apgabala centrs Kazahstānā. Atrodas netālu no Sirdarjas upes, 160 km uz ziemeļrietumiem no Šimkentas.

Pilsētas ievērojamākais objekts ir Hodžas Ahmeda Jasavi mauzolejs. Vēl ievērojama ir viduslaiku pirts, četri citi mauzoleji. Nozīmīgs svētceļojumu galamērķis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā apmetne karavānu ceļu krustošanās vietā zināma kopš 418. gada, bet atrastas arheoloģiskās liecības par apdzīvotās vietas esamību kopš 4. gadsimta.[2]

10. gadsimtā tā bija pazīstama kā Šavgara (kazahu: Шавғар), 12. gadsimtā kā Jasī (persiešu: يسى), kurā tolaik dzīvoja sūfiju dzejnieks un filosofs Hodža Ahmeds Jasavi. 1396.—1398. gadā Samarkandas emīrs Timurs virs viņa kapa lika uzcelt mauzoleju ar mošeju, kuras būvi pabeidza Buhāras hans Abdulhans II.

Kopš 16. gadsimta vidus pilsēta zināma ar tagadējo nosaukumu. 1598. gadā tā kļuva par Kazahu hanistes galvaspilsētu, ap Jasavi mauzoleju apbedīti vairāki hazahu hani. 1864. gada to ieņēma Krievijas impērijas karaspēks.

20. gadsimta pirmajā pusē atradās Turkestānas APSR sastāvā, pēc tam atdota kazahiem. 20. gadsimta nogalē pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga par 10%, šī bija otra straujāk augošā pilsēta pēc valsts jaunās galvaspilsētas Astanas.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 61. lpp.
  2. «Archeological monuments of Turkistan». Natcom.unesco.kz. Skatīts: 2012-04-22.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]