Tutsi
|
| |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|---|---|
| Valodas | |
| kiņaruanda, kirundi | |
| Reliģijas | |
| kristietība (80%), islāms (5%) | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| hutu, tvā | |
.png)
Tutsi ir etniskā vai sociālā grupa Centrālajā Āfrikā, Ruandas un Burundijas ievērojama iedzīvotāju grupa. Kopējais skaits — aptuveni 3 miljoni cilvēku.
Tiek uzskatīts, ka tutsi ir garākā tauta Āfrikā.[nepieciešama atsauce] Viņiem ir raksturīgas šauras, iegarenas sejas, iegareni ķermeņi un garas kājas. To ietekmējis viņu kustīgais dzīvesveids un daļēji tuksnešainais un tuksnešainais klimats. Vidējais tutsu vīriešu augums ir 193 cm, bet sieviešu — 175 cm.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tutsi izcelsme joprojām tiek pētīta, taču tiek uzskatīts, ka viņi vēsturiski bija lopkopji, kuri pārcēlās uz Lielo ezeru reģionu un sajaucās ar vietējiem bantu zemkopjiem (hutu). Laika gaitā izveidojās centralizētas karalistes — īpaši Ruandas karaliste un Burundi karaliste, kurās tutsi elite kļuva par dominējošo sociālo slāni.
Sabiedrība tika organizēta monarhijā, ar karali (mwami) kā reliģisku un politisku līderi. Tutsi bija valdnieku, militāristu un augstāko slāņu pamatā, savukārt hutu biežāk pārstāvēja zemākas kārtas zemkopjus. Jāpiezīmē, ka etniskā piederība nereti bija mainīga, balstoties uz bagātību un sociālo statusu.
Vēlīnajos 1800. gados Ruanda un Burundi kļuva par Vācu koloniālās impērijas daļu, bet pēc Pirmā pasaules kara tās pārņēma Beļģija kā Tautu Savienības mandātteritorijas.
Beļģu administrācija vēl vairāk pastiprināja etniskās atšķirības, klasificējot cilvēkus pēc "rasu pazīmēm". Tutsi, būdami augumā garāki un "āriešu tipa" vaibstiem tuvāki, tika uzskatīti par pārākiem pār hutu un bieži iecelti administratīvajos amatos. Tika ieviestas identitātes kartes, kur norādīja etnisko piederību — šis mehānisms vēlāk atviegloja etnisko diskrimināciju un vardarbību Kad Ruanda un Burundi 20. gadsimta 60. gados ieguva neatkarību, hutu vairākums sāka sacelties pret tutsi dominējošo stāvokli. Šīs spriedzes noveda pie:
- Ruandas revolūcijas (1959–1961): gāzta tutsi monarhija, simtiem tūkstošu tutsi tika nogalināti vai devās trimdā.
- Burundi saglabāja tutsi kontrolētu militāro režīmu līdz 1990. gadiem, bet arī šeit notika vairāki etniski konflikti.
1994. gadā pēc Ruandas prezidenta Žuvenāla Habjarimanas (hutu) lidmašīnas notriekšanas sākās sistemātiska tutsi slaktēšana, ko organizēja hutu valdība, militārās struktūras un paramilitārie spēki (piemēram, Interahamwe). Apmēram 800 000 tutsi un mērenie hutu tika nogalināti 100 dienu laikā.Genocīdu izbeidza Ruandas Patriotiskā fronte (RPF) — tutsi bēgļu organizācija, kuru vadīja Pols Kagame, pārņemot varu valstī. Pēc tam sākās bēgļu plūsmas un etniskas spriedzes arī kaimiņvalstīs (piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā).
Ruanda šobrīd tiek pārvaldīta, de facto, tutsi elites vadībā, bet oficiālā politika cenšas izslēgt etnisko dalījumu, uzsverot "vienotu Ruandas tautu". Liela daļa tutsi dzīvo trimdā Eiropā, Ziemeļamerikā un citās Āfrikas valstīs, galvenokārt bēgļu gaitās pēc 20. gs. konfliktiem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tutsi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|