Hutu
Hutu ir etniskā vai sociālā grupa Āfrikas centrālajā daļā, Ruandas un Burundijas lielākā iedzīvotāju grupa. Saskaņā ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes datiem 84 % Ruandas iedzīvotāju un 85 % Burundijas iedzīvotāju ir hutu.
Vēsturiski hutu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība, viņi runā galvenokārt bantu valodās, dominējošā reliģija ir katolicisms.
Konflikti ar tutsi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ruandas genocīda laikā dalījums starp hutu un tutsi bija vairāk sociāls, starp etniskajām grupām vairs nepastāvēja lingvistiskas un kultūras atšķirības, un fiziskās atšķirības lielā mērā izdzēsa etnisko grupu savstarpējās laulības, lai gan joprojām valdīja uzskats, ka hutu ir zemāki un tumšākas ādas krāsas. Kopš Beļģijas koloniālās valdības laikiem tautība tika rakstīta Ruandas iedzīvotāja identifikācijas kartē, un bērna tautības ieraksts atbilda viņa tēva tautības ierakstam. Tas nozīmēja, ka, ja tēvs bija ierakstīts kā hutu, tad visi viņa bērni tika uzskatīti par hutu, pat ja viņu māte bija tutsi.
Pēc Burundijas neatkarības iegūšanas 1962. gadā hutu ieguva pārsvaru Ruandas valdībā, un turpmākajās desmitgadēs notika divi genocīdi. 1972. gadā notika hutu masveida slepkavības, ko veica tutsi armija (kopējais upuru skaits tiek lēsts no 15 000 saskaņā ar oficiālajiem datiem līdz simtiem tūkstošu pēc hutu un pētnieku domām), 1994. gadā notika hutu masveida slepkavības pret tutsi. Tika nogalināti 800 000 cilvēku, kopā aptuveni viens miljons (14 % no Ruandas iedzīvotāju skaita).
Konfliktu starp hutu un tutsi dēļ situācija Āfrikas Lielo ezeru reģionā joprojām ir saspīlēta.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hutu.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|