Ruanda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ruandas Republika
Repubulika y'u Rwanda
République du Rwanda
Republic of Rwanda
Ruandas karogs Ruandas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeUbumwe, Umurimo, Gukunda Igihugu
"Vienotība, darbs, patriotisms"
Himna"Rwanda nziza"
Location of Rwanda
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kigali
1°57′S 30°4′E / 1.950°S 30.067°E / -1.950; 30.067
Valsts valodas kiņaruandas valoda
franču valoda
angļu valoda
Valdība Unitāra pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Pols Kagame
 -  Premjerministrs Bernards Makuza
Neatkarība no Beļģijas 
 -  Datums 1962. gada 1. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 26 338 km² (149.)
 -  Ūdens (%) 5,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2017. gadā 12 352 232[1] (77.)
 -  Blīvums 495/km² 
IKP (PPP) 2017. gada aprēķins
 -  Kopā $24 612 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2 081[2] 
Džini koef. (2003) 45,1 (vidējs
HDI (2015) 0,498 (zems) (159.)
Valūta Ruandas franks (RWF)
Laika josla CAT (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+2)
Interneta domēns .rw
ISO 3166-1 kods 646 / RWA / RW
Tālsarunu kods +250
1 Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.

Ruanda (kiņaruandas: Rwanda, franču: Rwanda, angļu: Rwanda), oficiāli Ruandas Republika (Repubulika y'u Rwanda, République du Rwanda, Republic of Rwanda), ir valsts Austrumāfrikā. Ruanda robežojas ar Ugandu, Burundi, Kongo Demokrātisko Republiku un Tanzāniju. Lielākā daļa no Ruandas iedzīvotājiem ir hutu cilts pārstāvji. Lielākā mazākumtautība ir tutsi, bet nākamā ir tva (Twa) cilts pārstāvji. Ruandā ir trīs oficiālās valodas: kiņaruandas, franču un angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas katoļu baznīca. Valstī dzīvo arī liels skaits musulmaņu.

1994. gadā valstī notika pret tutsi minoritāti vērsts genocīds, kurā gāja bojā no 500 000 līdz miljonam cilvēku.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas impērija kolonizēja Ruandu 1884. gadā. Tās teritoriju padarīja par daļu no Vācu Austrumāfrikas. Kad Vācija zaudēja Pirmajā pasaules karā, Ruandas teritorija nonāca Beļģijas pārvaldījumā un tā tas saglabājās arī pēc Otrā Pasaules kara. Beļģi piešķīra dažādas privilēģijas tutsi tautai, kaut arī tā bija skaita ziņā mazāka nekā huti tauta.

1959. gadā huti gāza tutsu monarhiju, vairāki desmiti tūkstošu tutsu aizbēga uz kaimiņvalstīm, tai skaitā Ugandu. Trimdā bijušie tutsi izveidoja nemiernieku grupu Ruandas Patriotisko fronti (RPF), kas velāk iebruka Ruandā. Ruanda ieguva savu neatkarību no Belģijas 1962. gada 1. jūlijā. Par pirmo prezidentu kļuva Greguārs Kajibanda no hutu cilts. Kad Ruanda ieguva neatkarību, hutu vairākums pārņēma varu un sistemātiski apspieda tutsi cilti – gan ar diskrimināciju, gan vardarbīgiem paņēmieniem. Kajibanda tika gāzts apvērsumā 1973. gadā, kuru veica Žuvenāls Habjarimana. 55 cilvēki, kuri bija saistīti ar iepriekšējo režīmu tika nogalināti. Habjarimana tika atkārtoti ievēlēts 1978.,1983. un 1988. gadā ar vairāk nekā 98% balsu.

1990. gada 1. oktobrī Ruandas Patriotiskā fronte iebruka Ruandā uzsākot pilsoņu karu. RPF iebrukums sākumā bija veiksmīgs. Taču Ruandas bruņotie spēki saņēma palīdzību no Belģijas, Francijas un Zairas (Kongo Demokrātiskās Republikas) un mēneša laikā tos piespieda atkāpties atpakaļ uz Ugandu. Polam Kagamem tika lūgts atgriezties no miltārajām apmācībām Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pārņemtu RPF vadību. Pēc tam RPF izmantoja partizānu uzbrukumus, iegūstot kontroli pār lielāko daļu no valsts ziemeļu daļas 1992. gadā. Galu galā sarunas starp RPF un Ruandas valdību noveda pie miera līguma parakstīšanas Arušā 1993. gadā, kas ļāva RPF dalībniekiem un citiem bēgļiem atgriezties valstī.

1994. gada 6. aprīlī tika notriekta lidmašīna, kurā bija Habjarimana un toreizējais Burundi prezidents. Abi bija no hutu cilts. Gajā bojā visi, kas tobrīd bija lidmašīnā. Hutu ekstrēmisti vainoja tutsu nemiernieku grupu un nekavējoties sāka iznīcināšanas kampaņu. Sākās Ruandas genocīds. Genocīda laikā hutu cilts pārstāvji nogalināja 500 tūkstošus līdz 1 miljonu tutsu minoritātes iedzīvotājus. Genocīdu pārtrauca RPF, kas ar Ugandas armijas palīdzību sagrāba arvien lielāku teritoriju, līdz 4. jūlijā tika sasniegta galvaspilsēta Kigali. Pēc tam valsti pameta ap 2 miljoniem hutu, gan civiliedzīvotāju, gan to, kas piedalījās genocīdā. Viņi pārbēga uz Kongo Demokrātisko Republiku (tobrīd — Zaira), baidoties no atriebības.[3] ANO reakcija uz genocīdu biju ierobežota.

RPF izveidoja nacionālās vienotības valdību. Par prezidentu kļuva Pastērs Bizimungu, bet par premjerministru kļuva RPF līderis Pols Kagane. Bizimungu 2000. gada martā atkāpās no amata pēc strīda par jaunā kabineta sastāvu, un Kagame kļuva par prezidentu. Kopš 2000. gada Ruandas ekonomika[4], tūristu skaits[5] un tautas attīstības indekss[6] ir strauji palielinājušies. Starp 2006. un 2011. gadu nabadzīgo iedzīvotāju skaits samazinājies no 57% uz 45% un dzīves ilgums pieauga no 46,6 gadiem 2000. gadā līdz 59,7 gadiem 2015. gadā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruanda ir iekšzemes valsts Austrumāfrikā. Tā ir 149. vietā pasaulē pēc platības un 4. mazākā valsts uz Āfrikas kontinenta pēc Džibutijas, Svazilendas un Gambijas. Valsts platība ir 26 338 km². To robežo Kongo Demokrātiskā Republika rietumos, Uganda ziemeļos, Burundi dienvidos un Tanzānija austrumos. Ruandas galvaspilsēta ir Kigali, kura atrodas gandrīz valsts centrā. Tā ir arī valsts lielākā pilsēta ar aptuveni 1 miljonu iedzīvotāju.

Zemākais punks valstī ir Ruzizi upes ieleja (950 m virs jūras līmeņa). Ruandas augstākais punkts ir Karisimbi vulkāns (4507 m), kurš atrodas pie robežas ar Kongo Demokrātiskā Republiku.

Ruandā ir daudz ezeru. Kivu ezers, viens no Āfrikas Lielajiem ezeriem, atrodas uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas robežas Austrumāfrikas Lielās Lūzuma zonas atzarā, tektoniskajā lūzumā. Ezera apkaimē bieži notiek vulkānu izvirdumi, jo tektoniskais lūzums turpina paplašināties. Tas ir lielākais ezers valstī. Kivu ezers ir viens no 20 dziļākajeim ezeriem pasaulē.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valtij ir divas mitrās un sausās sezonas gadā. Garākā mitrā sezona ir no marta līdz maijam, kura ir raksturīga ar smagu lietu. Pēc tam no jūnija līdz septembra vidum ir sausā sezona. No oktobra līdz novembrim ilgst īsāka mitrā sezona un tai seko sausā sezona no decembra līdz februārim.[7]

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gadā valstī dzīvo aptuveni 12 352 232 iedzīvotāji.[1] Ruanda ierindojas 77. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.[1] 33% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.[1] Iedzīvotāju vidējais vecums ir 19,6 gadi.[1] Iedzīvotāju blīvums ir 495/km2, kas ir augstākais rādītājs starp visām Āfrikas valstīm.[1]

Ruandu apdzīvo 3 etniskās grupas. Divas galvenās etniskās grupas veido tutsi un hutu ciltis. Trešā etniskā grupa ir tva. Huti veido 84% no populācijas, tutsi 15%, bet tva 1%. Tva tiek uzskatīti par Ruandas pirmiedzīvotājiem.[8] 1994. gadā pret tutsi minoritāti tika vērsts genocīds, kurā hutu cilts pārstāvji nogalināja 500 tūkstošus līdz 1 miljonu tutsu minoritātes iedzīvotājus.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Rwanda Population». worldofmeters. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  2. 2,0 2,1 «Rwanda Overview». IMF. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  3. «Rwanda genocide: 100 days of slaughter». BBC. 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  4. «GDP (current US$)». World Bank. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  5. «International tourism, number of arrivals». World Bank. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  6. «Human Development Index trends, 1980–2010». hdr. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.
  7. «RWANDA INFORMATION». expertafrica. Skatīts: 2017. gada 28. decembris.
  8. «Rwanda - Twa». http://minorityrights.org. Skatīts: 2017. gada 28. decembrī.