Tīgārdens b
 | Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 Tīgārdenas Zvaigznes pareizā kustība | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklāšanas vieta | Calar Alto Observatory |
| Atklāšanas datums | 2019. gada 7. jūlijs |
| Atklāšanas metode | Doplera spektroskopija |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | (0.0252): 0.0008 AU |
| Ekscentricitāte | (0): +0.16 |
| Apriņķojuma periods | (4.91): 0.0014 |
| Fiziskie parametri | |
| Temperatūra | 301 K (28 °C) |
Tīgārdens b (Teegarden b) ir eksoplanēta, kas riņķo ap Tīgārdena zvaigzni, apdzīvojamā zonā. Tīgārdena zvaigzne — M veida sarkanā pundurzvaigzne atrodas apmēram 12 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas. Sākot ar 2019. gada jūlija, tā tiek uzskatīta par visapdzīvojamāko planētu, kas atklāta, saskaņā ar Zemes līdzības indeksu (Earth Similarity Index) ar rezultātu 0,93.[1] Tā ir ceturtā tuvākā potenciāli apdzīvojamā eksoplanēta no 2019. gada 7. jūlija.
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīgārdens b tika atklāta 2019. gada 7. jūnijā. Tīgārdens b nav tik spožs, lai to varētu pētīt no Zemes, starojumu procesā, tādēļ astronomi izvēlējās pētīt to ar pēdējās paaudzes teleskopu CARMENES, kas paredzēts tieši šādām situācijām. Dotais teleskops atrodas Spānijas Calar Alto observatorijā. CARMENES teleskops ļauj pētniekiem meklēt jebkādas izmaiņas mini-zvaigznes radiālā ātrumā. Pēc trīs gadu rūpīgās novērošanas, novērojot visus “viļņus”, ko rada objekti, kas riņķo apkārt orbītām, vairāk nekā 200 mērījumu liecina par divu jaunu planētu esamību, kuras tagad apzīmē kā Tīgārdens b un Tīgārdens c.[2]
Raksturlielumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīgārdens b ir visdziļākā planēta. Orbitālais periods ir 4,91 dienas. Planētas minimālā masa ir viena Zemes masa, un rādiuss, iespējams, ir Zemei līdzīgs, kas liecina par Zemei līdzīgu sastāvu ar dzelzs serdi un akmeņainu garozu. Uz Tīgārdena b virsmas, iespējams, ir ūdens okeāns.[2]
Izmantojamība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tīgārdena b izmantojamība ir potenciāli iespējama. Tīgārdenu b pieskaita pie planētām, kuras atrodas "apdzīvojamajā zonā", pateicoties piemērotai temperatūrai. Ir 60 procentu iespējamība, ka planēta atrodās mērenā joslā, kur temperatūra svārstās no 0 ° līdz 50 ° C un, iespējams, vidējā temperatūra ir tuvu 28 ° C.[2]
Tīgardenam b ir visaugstākais ESI (Zemes līdzības indekss), kas ir 0,93. Vēl viens lielisks apdzīvojamības faktors ir attiecīgā zvaigzne. Lielākā daļa sarkano punduru izstaro spēcīgu gaismas signālu, kas var atņemt planētas atmosfēru, padarot to neapdzīvotu. Labs piemērs ir Kepler-438b, kura ESI rādītājs ir 0,88, bet aktīvās zvaigznes dēļ tas, iespējams, ir neapdzīvojams. Vēl viens piemērs ir Centaura Proksima, mums tuvākā zvaigzne. Tīgārden zvaigzne ir neaktīva un klusa, padarot planētu apdzīvojamu. Citi klusie sarkanie punduri ar potenciāli apdzīvojamām eksoplanetām ir Ross 128 un Luyten's Star.
Tīgārdena zvaigzne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīgārdena zvaigzne ir īpaši atdzisis sarkanais punduris, kura masa ir aptuveni 9 procenti no Saules masas un kura temperatūra ir aptuveni 2900 Kelvina grādi (2623 ° C vai 4760 °F). Analizējot doto temperatūtu tika izskaidrots, kāpēc zvaigzne netika atklāta agrāk. Tīgārden zvaigznes šķietamais lielums ir 15,1, bet absolūtais stiprums 17,22. Tāpat kā vairums sarkano un brūno punduru, tas izstaro lielāko daļu enerģijas infrasarkanajā spektrā. Tā ir vecāka par Sauli, tās vecums ir 8 miljardi gadu.
Tīgārden zvaigzne tika atklāta 2003. gadā. Astronomi jau sen domāja, ka ir diezgan iespējams, ka 20 gaismas gadu attālumā no Zemes eksistē daudz neatklātu pundurzvaigžņu. Zvaigžņu populācijas novērošana liecināja, ka zināmo tuvumā esošo pundurzvaigžņu lielums ir zemāks nekā paredzēts, un šīs zvaigznes ir blāvas, viegli var tikt neievērotas.Tīgārdena zvaigznes novērotāju komanda domāja, ka šīs blāvās zvaigznes varētu atrast, iegūstot datus un apkopojot milzīgo optisko debesu novērotaju datu kopu, kuri tika veikti, citu programmu ietvaros, citiem mērķiem. Tāpēc viņi atkārtoti izpētīja NEAT asteroīdu izsekošanas datu kopu un atrada šo zvaigzni. Pēc tam zvaigzne atradās uz fotoplatēm no Palomar Sky Survey, kuras uzņemtas 1951. gadā. Šis atklājums ir nozīmīgs, jo komandai nebija tiešas piekļuves nevienam teleskopam un atklājuma laikā tajā nebija profesionālu astronomu.
Sākotnēji tika secināts, ka Tīgārden zvaigzne atrodās tikai 7, 50 gaismas gadu attālumā, kas nozīmētu, ka Tīgārden zvaigzne kļūtu par trešo tuvāko zvaigzni Saulei un novietotos starp Bārnarda zvaigzni un Wolf 359. Tādi secinājumi tika aprēķināti pēc paralaksu mēra: 0,43 ± 0,13 loka sekundes. Tomēr pat tajā laikā anomāli zemais gaišums un augstā nenoteiktība parallaksā liecināja, ka tomēr Tīgārden zvaigzne nav tik tuvu Saulei. Precīzāks parallaksa mērījums 0,2593 loka sekundes tika veicis Džordžs Geitvuds 2009. gadā, iegūstot tagad pieņemto attālumu 12 578 gaismas gadus, padarot Tīgārden zvaigzni par ceturto tuvāro zvaigzni Saulei.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Habitable Exoplanets Catalog - Planetary Habitability Laboratory @ UPR Arecibo». phl.upr.edu. Skatīts: 2019-10-31.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Carly Cassella. «We Just Found 2 of The Most Earth-Like Exoplanets Yet, Only 12.5 Light Years Away». Science Alert, 2019. gada 19. jūnijs.