Tīkla karte
 1990. gadu ISA 10Base-T/10Base-2 ethernet tīkla karte. Plates kreisā malā ir ISA spraudnis, galā ir 10Base-2 un 10Base-T savienojumi (no kreisās uz labo). Portus nevar izmantot vienlaicīgi. | |
| Savienojas ar |
Mātes plati caur: Tīklu caur:
|
|---|---|
| Ātrums |
10 Mbit/s 100 Mbit/s 1000 Mbit/s virs 160 Gbit/s |
| Galvenie ražotāji |
Novell Intel Realtek |
Tīkla karte (angļu: Network Interface Card — NIC) ir datora komponents, kuru lieto, lai datoru pieslēgtu datortīklam (Parasti lokālajam tīklam). Tā kā visizplatītākais datortīklu standarts ir ethernet, ethernet tīklkartes ir visizplatītākās. Šajā rakstā ir apskatītas galvenokārt ethernet un līdzīgā 802.11 standarta bezvadu tīklu tīklakartes.
Katrai tīklakartei rūpnīcā tiek iešūts unikāls 48 bitu seriālais numurs (MAC adrese). Datortīklā katrai tīklakartei jābūt ar unikālu MAC adresi. MAC adreses dažreiz lieto lai identificētu un autentificētu datorus tīklā. Šī metode nav droša, jo MAC adreses lielai daļai tīklakaršu ir iespējams mainīt. Tīkla kartes ir fizikālā un kanāla slāņa ierīces, tās apstrādā kanāla slāņa protokolu datus.
Tīklakartēm parasti ir koaksiālā (10mbit ethernet, wi-fi) vai RJ45 (10, 100, 1000 mbit ethernet) ligzda, kur iespraust kabeli un divas vai vairāk gaismasdiodes, kas rāda ierīces stāvokli (ir/nav savienojums; ātrums; tiek pārsūtīti vai saņemti dati). Ātrāku ethernet standartu tīklakartes parasti spēj darboties arī ar lēnākiem standartiem (1Gb tīklakarte spēj darboties 10mbit tīklā).
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīklakartei ir divi interfeisi: vienu pieslēdz datoram un otru - datortīklam. Tīklakartes parasti iedala pēc šo abu interfeisu veida.
Pēc datortīkla interfeisa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ethernet
- 10Base-2 (10 Mb/s tievais koaksiālais kabelis) (novecojusi tehnoloģija);
- 10Base-5 (10 Mb/s resnais koaksiālais kabelis) (aizvēsturiska tehnoloģija);
- 10Base-T (10 Mb/s vītais pāris) (dažreiz lieto, jo hubi ir lēti);
- 100Base-TX (100 Mb/s vītais pāris, 2 pāri) (izplatītākā tehnoloģija);
- 100Base-T4 (100 Mb/s vītais pāris, 4 pāri) (nekad nav bijis populārs);
- 100Base-FX (100 Mb/s optiskais kabelis) (lietots tikai lieliem attālumiem);
- 1000Base-T (1 Gb/s vītais pāris);
- 1000Base-SX (1 Gb/s optiskais kabelis).
- Token ring (eksistē standarti no 4 līdz 1000 MBit/s, taču izplatītākie bija 4 un 16 MBit)(mūsdienās nav izplatīti)
- Arcnet (viens no pirmajiem datortīklu standartiem, ļoti reti sastopams)
- LocalTalk (novecojusi tehnoloģija)
- 802.11 bezvadu tīklakarte. Ir vai nu ar iebūvēto antenu, ar atlokāmu antenu ārpusē, vai arī ar īsu kabeli līdz antenai. Sākotnējais 802.11 standarts nodrošināja ātrumus 1 un 2 MBit. 802.11b nodrošina ātrumus līdz 11 MBit, 802.11g un 802.11a - līdz 54MBit.
Pēc datora interfeisa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc savienojuma ar datora pamatplati, tīklakartes iedala:
- ISA - sprauž ISA slotā. Mūsdienās vairs nav izplatītas, jo mūsdienu datoriem (2007. gada marts) vairs nav ISA slotu.
- PCI - sprauž PCI slotā. Pagaidām izplatītākās atsevišķās tīklakartes. PCI maģistrāles caurlaidība ir mazāka kā 1000MBit tīkla caurlaidība, tas ierobežo šādu tīklakaršu iespējas.
- PCI-Express un PCI-X tīklakartes. Šīs maģistrāļu tehnoloģijas vēl nav plaši izplatītas (PCI-X gadījumā - nekad nav bijušas plaši izplatītas), toties maģistrāles caurlaidība ir lielāka, lielāka par 1000MBit tīkla caurlaidību.
- PCMCIA - sprauž PCMCIA slotā. Lieto portatīvajiem datoriem ar PCMCIA slotiem. PCMCIA maģistrāles caurlaidība ir salīdzināma ar ISA (vecajai versijai) vai PCI (jaunajai versijai (cardbus)) maģistrāļu caurlaidību.
- Express card tīklakarte. Tīklakartes portatīvajiem datoriem. Maz izplatītas.
- USB - ārēja ierīce, kuru sprauž USB portā. Šīs tīklakartes ir dārgas, tām ir mazāka caurlaidība kā PCI tīklakartēm, taču tās der jebkuram datoram, kam ir USB porti, un lai ieliktu šādu tīklakarti nav nepieciešamības taisīt vaļā datoru.
- Iebūvētās - tīklakarte, kas iebūvēta datora pamatplatē.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||