Uguns un nakts
| Uguns un nakts | |
|---|---|
| Autors(-i) | Rainis |
| Valsts |
 Latvija |
| Valoda | latviešu |
| Temats(-i) | Lāčplēsis |
| Žanrs(-i) | drāma |
| Izdota | 1905 |
| ISBN | 9984-36-131-4 |
"Uguns un nakts" ir Raiņa 1905. gadā izdota simboliskā luga. Tās pamatā ir Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis" (1888).[1]
Tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Luga tika uzrakstīta 1903. un 1904. gadā dažādās vietās — Daugavpilī, Rīgā, Jūrmalā, Jaundubultos pēc paša autora liecinājuma. Rainim jau iepriekš pirmās trimdas laikā Vjatkā bija iecere par latviešu varoņu teiku izmantošanu, tikai toreiz no šīs vielas aplokiem viņš bija gandrīz izvēlējies Kurbada tēmu.
Uz "Uguns un Nakts" sacerēšanu Raini ierosināja sacensības izsludināšana operas tekstam 1903. gadā, kad viņš tikko pārbrauca no trimdas. Bija ieteikts pielāgot izrādes iestudēšanai kādu no latviešu teikām, dodot priekšroku Pumpura Lāčplēsim. Pirmo cēlienu Rainis uzrakstīja divās dienās, Daugavpilī. Otrais cēliens ir rakstīts Jelgavā, pēc ilgāka pārtraukuma, un arī pabeigts dažās dienās, pirms atkal visu atlikt uz nenoteiktu laiku. Un tikai gadu vēlāk, Jūrmalā Emīla Dārziņa mudināts, Rainis atsāka rakstīšanu, kaut gan ar lieliem starppārtraukumiem. Liels nopelns darba pabeigšanā pieder Aspazijai, kura ar savu roku piecas reizes pārrakstīja visu lugu.
"Uguns un Nakts" pirmo reizi lasītājiem atklājās P. Zālītes vadītajā laikrakstā "Mājas Viesis" 1905. gadā. Grāmatā to izdeva divus gadus vēlāk «Jaunā Spēka» izdevējs.[2]
Tēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sižets un tēlu sistēma ir pārņemti no Pumpura eposa "Lāčplēsis", papildinot pamatlīniju ar jaunām epizodēm, kas padziļina idejisko dimensiju. No vienas puses - Lāčplēsis (Latvijas tautas spēks un brīvības aizstāvis), Laimdota (kuru var uztvert kā Latvijas simbolu), Spīdola (varoņa iedvesmotāja). No otras – tumsas spēki: Melnais bruņinieks, vācu iekarotāji, tautas nodevēji Kangars un Līkcepure.[3]
Simbolika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uguns un nakts simbolika ir ļoti ietilpīga un daudzplākšņaina. Tajā iekļaujas gan teiksmas sižets, gan 13. gadsimta notikumi,[4] gan 1905. gada revolūcija, gan ceramā brīvā Latvija, gan mūžīgā gaismas un tumsas cīņa vispār. Īpatnējs tēls ir Spīdola, kuru parasti mēdz interpretēt kā skaistuma simbolu un Lāčplēša līdzgaitnieci. Taču faktiski Spīdola ir “Uguns un nakts” - un Raiņa simbolisma vispār - “atslēga”. Spīdolas vārdi - “Es nepastāvu, es esmu kā saule, / Es tūkstoš krāsās pār zemi laistos - / Bet manā visumā spīd un dzīvo viss” - ir konspektīva simbolisma filozofija, kas iemieso Raiņa ideju par simbola mainību un daudznozīmību.[5] Melnais bruņinieks slēpj vēl vienu pretrunu. Attēlots kā fiziski akls, viņš izrāda cīņā neparastu izveicību un gūst virsroku pār savu pretinieku. Tātad runa nav par aklumu tiešā nozīmē...[6] Lāčplēsis - varoņa arhetips. Eposa autors Andrejs Pumpurs norāda: „Lāčplēsis ar lāču ausīm ir tai pašā laikā pati latviešu tauta, tā ir pusmežonīga, bet stipra, brīva un patstāvīga, tā ir nepārvarama, kamēr raganas dēls, kultūra, nenocērt lāču ausis. Līdz ar lāču ausu zaudēšanu jeb kultūras ieviešanu tā zaudē arī savu brīvību un patstāvību.”[7] Zinot, kā daudzkārt Kangars (Rainim) ir atbalstījis Lāčplēša centienus – kad tie ir bijuši vērsti individuācijas, nevis atkarības virzienā – var pieļaut domu, ka Kangars ir Lāčplēša Ēnas puse.[8]
Varoņa augšāmcelšanās jeb atgriešanās, vai cerības uz atgriešanos tēma tiek aizskarta pēdējā pantā: "Vēl cīņa nav galā un nebeigsies, Tev, Lāčplēsi, Spīdola palīgā ies!"
Šāda metafora sastopama gandrīz visur pasaulē un nav saistīta ar kādu noteiktu reliģiju. Te arī jāpievērš uzmanība tam, ka nākotne tiek saistīta ar Lāčplēša un Spīdolas vārdiem, kā arī tas, ka Raiņa vēlākā darbā "Rīgas ragana" Dedze ir Lāčplēša un Spīdolas, nevis Laimdotas meita.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reading Europe - The Fire and the Night: an old song in new sounds» ((angliski)). Theeuropeanlibrary.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-11-19. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «Raiņa priekšvārdi savu darbu izdevumiem». Korpuss.lv. 1918-09-18. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «Latvijas Kultūras Kanons». Kulturaskanons.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-26. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «Sargs.lv». Sargs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «LLC». Literature.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ «JG54 Jānis Rudzītis. Melnā bruņinieka tautība». Zagarins.net. Skatīts: 2015-10-28.
- ↑ http://rmm.lv/wp-content/uploads/2013/12/MAJAS-DRAUGS_13.pdf[novecojusi saite]
- ↑ [1][novecojusi saite]
- ↑ «JG146: Valija Ruņģe. TAUTAS PASAKAS, KURBADS UN LĀČPLĒSIS. nobeigums». Zagarins.net. Skatīts: 2015-10-28.