Uhu
| Uhu 芜湖 | |
|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | |
 | |
  Uhu | |
| Koordinātas: 31°22′12″N 118°23′33″E / 31.37000°N 118.39250°EKoordinātas: 31°22′12″N 118°23′33″E / 31.37000°N 118.39250°E | |
| Valsts |
 Ķīna |
| Province | Aņhui |
| Centrs | Dzjudzjana |
| Rajoni; pilsētas; apriņķi |
4; 1; 3
|
| Platība | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 6 048,5 km2 |
| • pilsēta | 1 064,7 km2 |
| Augstums | 8 m |
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 3 644 420 |
| • vieta | 76 |
| • blīvums | 586,1/km² |
| • urbānā teritorija | 1 108 087 |
| • urbānais blīvums | 1 040,8/km² |
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
| Mājaslapa |
www |
 Uhu Vikikrātuvē | |
Uhu (ķīniešu: 芜湖, piņjiņs: Wúhú) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Ķīnas austrumos, Aņhui provincē. Izvietojusies provinces dienvidaustrumos Jandzi labajā krastā. Robežojas rietumos ar provinces galvaspilsētu Hefei, ziemeļos — ar Maaņšaņu, austrumos — ar Sjuaņčenu, dienvidos — ar Čidžou un Tunlinu.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uhu kā apdzīvota vieta zināma vismaz kopš 770. gada p.m.ē. Triju valstu periodā to kontrolēja Austrumu U valsts un pilsēta bija zināma kā Dzjudzi (鸠兹, Jiūzī). Minu dinastijas laikā izauga par ievērojamu tirdzniecības pilsētu un upes ostu un bija viens no galvenajiem rīsu tirgiem. 1876. gadā Uhu kļuva par rietumniekiem pieejamu līguma ostu.[3]
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētas industriālā izaugsme sākās pēc 2. pasaules kara. Galvenās nozares ir tekstilrūpniecība, kuģu būve, papīra rūpniecība un automobiļu ražošana. Joprojām nozīmīgs rīsu, zīda, kokvilnas un tējas tirdzniecības centrs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://tjj.ah.gov.cn/ssah/qwfbjd/tjgb/sjtjgb/145782371.html; Ķīnas Tautas Republikas Septītā nacionālā tautskaite.
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 726. lpp.
- ↑ 行政区划网
| ||||||
|