Jandzi

Jandzi
Jandzi
Jandzi baseins
izteka ieteka ieteka
Izteka	Tibetas kalniene 32°36′14″N 94°30′44″E
Ieteka	Austrumķīnas jūra 31°23′37″N 121°58′59″E
Baseina valstis	Ķīna
Caurteces valstis	Ķīna
Garums	6300 km
Iztekas augstums	5342 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	5170 m
Vidējā caurtece	31 900 m³/s
Gada notece	145 km³
Baseina platība	1 808 500 km²
Jandzi Vikikrātuvē

Jandzi (ķīniešu: 扬子江, piņjiņs: Yángzǐ Jiāng), arī Čandzjana (ķīniešu: 长江, piņjiņs: Cháng Jiāng — ‘Garā upe’), ir upe Ķīnā, Eirāzijas garākā un ūdeņiem bagātākā upe, trešā garākā upe pasaulē pēc Nīlas un Amazones. Tās garums ir apmēram 6300 km, bet sateces baseina platība ir 1 808 500 km².

Ģeogrāfija

Upes izteka atrodas Tibetas kalnienes austrumu daļā, 5342 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ietek Austrumķīnas jūrā, kur veido lielu deltu, tās platība ir apmēram 80 000 km². Četri no pieciem lielākajiem Ķīnas saldūdens ezeriem notek Jandzi upē.

Uz upes iztekas statusu pretendē divas upes, kas sākas Thanlhas grēdā Cjinhai provincē un saplūstot veido Jandzi. Oficiāli par Jandzi augšteci uzskata 358 km garo Ulānmurunu (mongoļu:ᠤᠯᠠᠭᠠᠨᠮᠥᠷᠡᠨ, Ulaan Mörön, – ‘Sarkanā upe’; ķīniešu: 沱沱河, Tuótuó Hé), kas sākas no ledāja grēdas augstākās virsotnes Gelathantona nogāzē 5342 m augstumā. Hidroloģiski Jandzi tālākā izteka ir 360 km garā Dančhu (tibetiešu: འདམ་ཆུ, Dam Chu – ‘Purvu upe’), kas sākas 140 km tālāk dienvidaustrumos 5170 m augstumā. Satekot Ulānmurunai un Dančhu, veidojas Jandzi augštece Tuntjaņhe (ķīniešu: 通天河, Tōngtiān Hé – ‘Vedošā debesīs’) vai Dzičhu (tibetiešu: འབྲི་ཆུ་, Dri Chu – ‘jaku mātes upe’), kā upe 1012 km garumā tiek oficiāli dēvēta līdz Cjinhai un Sičuaņas robežai. Sičuaņas un Juņnaņas kalnainajā daļā līdz Miņdzjanas pietekai upi 2290 km garumā oficiāli dēvē par Dziņšadzjanu (ķīniešu: 金沙江, Jīnshājiāng – ‘Zeltaino smilšu upe’). Sākot no Sičuaņas zemienes līdz pat ietekai jūrā upi oficiāli dēvē par Čandzjanu – ‘Garo upi’. Eiropā lietotais upes nosaukums «Jandzi», domājams, cēlies no tās lokālā nosaukuma lejtecē vēsturiskajā Jandžou provincē Yángzǐ Jiāng (揚子江; 扬子江), kas savukārt cēlies no senās pārceltuvesYángzǐjīn nosaukuma, kuru deltā ieceļojušie eiropieši attiecināja uz visu upi.

Augštecē tā ir tipiska krāčaina kalnu upe ar daudzām krācēm. Vidustecē upe plūst pa tektonisku ieplaku – Sičuaņas zemieni. Lejtecē, šķērsojot Lielo Ķīnas līdzenumu, Jandzi sazarojas. Šeit izveidojušies vecupes ezeriņi. Eiropas ģeogrāfi Jandzi upi 17. un 18. gadsimtā sauca arī par Zilo upi, pretnostatot Huanhe (Dzeltenajai upei). Jandzi ūdeņus daudz izmanto apūdeņošanai.

Vidējais caurteces apjoms ir aptuveni 32 000 m³ ūdens sekundē. Gada notece — 1070 km³ (vēl lielāka gada ūdeņu notece ir tikai Amazonei, Kongo un Orinoko). Sanešu daudzums upē pārsniedz 280 miljonu tonnu gadā, kas noved pie ātras deltas pieaugšanas — vidēji par 1 km 35 — 40 gadu laikā. Upes ūdens dzeltenīgā nokrāsa izskaidrojama ar lielu sanešu daudzumu. Lielākās pietekas ir Haņdzjana (1577 km gara), Jalundzjana (1323 km), Huaihe (1252 km), Udzjana (1150 m), Dzjalindzjana (1129 km).

Jandzi ir Ķīnas galvenā ūdens maģistrāle. Kuģojams ir 2850 km garš upes posms no ietekas. Jūras kuģi virs 10 000 tonnām var kuģot līdz Uhaņas pilsētai. Upe ir viens no pasaules noslogotākajiem ūdensceļiem. Kopējais kravas pārvadājumu apjoms 2005. gadā bija 795 miljoni tonnu.

Vēsture

Pasaulē vispostošākā dabas katastrofa pēc upuru skaita bija 1931. gada Ķīnas plūdi, kad no krastiem izgāja gan Jandzi, gan uz ziemeļiem esošā Huanhe upe. Mirušo skaits tiek lēsts no 1 miljona līdz 4 miljoniem. Šajā skaitā tiek iekļauti cilvēki, kuri mira arī pēc plūdiem no bada un slimībām.

2012. gadā Jandzi upes ūdeņi iekrāsojās sarkanā krāsā. Sākotnēji bija aizdomas par piesārņojumu, bet vēlāk noskaidroja ka šādu krāsu ūdenim piešķīra sarkanas smiltis, kuras bija izskalotas upes augštecē.

Attēli

• 
  Jandzi Tibetā
• 
• 
  Ietekas satelītattēls

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jandzi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)