Jandzi
| Jandzi | |
|---|---|
| Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
 Jandzi
|
ķīniešu: 长江 |
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Tibetas kalniene 32°36′14″N 94°30′44″E / 32.60389°N 94.51222°E |
| Ieteka | Austrumķīnas jūra 31°23′37″N 121°58′59″E / 31.39361°N 121.98306°EKoordinātas: 31°23′37″N 121°58′59″E / 31.39361°N 121.98306°E |
| Baseina valstis | Ķīna
|
| Caurteces valstis | Ķīna
|
| Garums | 6300 km |
| Iztekas augstums | 5170 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 5170 m |
| Vidējā caurtece | 31 900 m³/s |
| Gada notece | 145 km³ |
| Baseina platība | 1 808 500 km² |
 Jandzi Vikikrātuvē
| |
Jandzi (ķīniešu: 扬子江, piņjiņs: Yángzǐ Jiāng), arī Čandzjana (ķīniešu: 长江, piņjiņs: Cháng Jiāng — ‘Garā upe’), ir upe Ķīnā, Eirāzijas garākā un ūdeņiem bagātākā upe, trešā garākā upe pasaulē pēc Nīlas un Amazones. Tās garums ir apmēram 6300 km, bet sateces baseina platība ir 1 808 500 km2. Jandzi izteka atrodas Tibetas kalnienes austrumu daļā, 5170 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ietek Austrumķīnas jūrā, kur veido lielu deltu, tās platība ir apmēram 80 000 km2. Četri no pieciem lielākajiem Ķīnas saldūdens ezeriem notek Jandzi upē.
Tibetas kalnienē upe tibetiešu valodā tiek dēvēta par Dreču (tibetiešu: འབྲི་ཆུ་ — ‘jaku mātes upe’). Augštecē tā ir tipiska krāčaina kalnu upe, un to sauc par Dziņšadzjanu (Zeltaino smilšu upe). Vidustecē upe plūst pa tektonisku ieplaku — Sičuaņas jeb Sarkano baseinu. Lejtecē, šķērsojot Lielo Ķīnas līdzenumu, Jandzi sazarojas. Šeit izvietojušies vecupes ezeriņi. Eiropas ģeogrāfi Jandzi upi 17. un 18. gadsimtā sauca arī par Zilo upi, pret nostatot Huanhe (Dzeltenajai upei) un tās ūdeņus daudz izmanto apūdeņošanai. Ķīnieši šādu nosaukumu nelieto, ūdens krāsa upē nav zila, bet duļķaina.
Vidējais caurteces apjoms ir aptuveni 32 000 m3 ūdens sekundē. Gada notece — 1070 km3 (vēl lielāka gada ūdeņu notece ir tikai Amazonei, Kongo un Orinoko). Sanešu daudzums upē pārsniedz 280 miljonu tonnu gadā, kas noved pie ātras deltas pieaugšanas — vidēji par 1 km 35 — 40 gadu laikā. Upes ūdens dzeltenīgā nokrāsa izskaidrojama ar lielu sanešu daudzumu.
Jandzi ir Ķīnas galvenā ūdens maģistrāle. Kuģojams ir 2850 km garš upes posms no ietekas. Jūras kuģi virs 10 000 tonnām var kuģot līdz Uhaņas pilsētai. Upe ir viens no pasaules noslogotākajiem ūdensceļiem. Kopējais kravas pārvadājumu apjoms 2005. gadā bija 795 miljoni tonnu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pasaulē vispostošākā dabas katastrofa pēc upuru skaita bija 1931. gada Ķīnas plūdi, kad no krastiem izgāja gan Jandzi, gan uz ziemeļiem esošā Huanhe upe. Mirušo skaits tiek lēsts no 1 miljona līdz 4 miljoniem. Šajā skaitā tiek iekļauti cilvēki, kuri mira arī pēc plūdiem no bada un slimībām.
2012. gadā Jandzi upes ūdeņi iekrāsojās sarkanā krāsā.[1] Sākotnēji bija aizdomas par piesārņojumu, bet vēlāk noskaidroja ka šādu krāsu ūdenim piešķīra sarkanas smiltis, kuras bija izskalotas upes augštecē.
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jandzi Tibetā
Ietekas satelītattēls
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Jandzi upē Ķīnā ūdens pēkšņi kļuvis asinssarkans». Latvijas sabiedriskie mēdiji (lsm.lv). 2012. gada 10. septembris. Skatīts: 2019. gada 29. septembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jandzi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|