Ulfs Andešons

Vikipēdijas lapa
Ulfs Andešons
Ulf Andersson
Ulfs Andešons 2010. gadā
Ulfs Andešons 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1951. gada 27. jūnijā (72 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Vesterosa, Zviedrija
Pilsonība Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nodarbošanās šahists

Ulfs Andešons (zviedru: Ulf Andersson; dzimis 1951. gada 27. jūnijā, Vesterosā) ir Zviedrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1972) un ICCF lielmeistars (1995).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1969. gadā uzvarējis Zviedrijas šaha čempionātā. 1970. gadā kļuvis par FIDE starptautisko meistaru (IM), bet 1972. gadā - par otro Zviedrijas šahistu pēc Gideona Štālberga, kas ieguvis starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Sekmīgi piedalījies daudzos starptautiskos šaha turnīros. Uzvarējis Buenosairesā (1978),[2] Hastingsā (1980/81)[3] un Londonā (1982, dalīta pirmā vieta kopā ar toreizējo Pasaules čempionu šahā Anatoliju Karpovu).[4] 1984. gadā bijis pārējās pasaules līderis mačā pret PSRS un minimāli zaudējis Karpovam ar 1½:2½ (+0; =3; -1).[5]

Aktīvi piedalījies arī Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklos. Četras reizes piedalījies starpzonu turnīros: 1976. gadā Bīlē (Šveice) bijis 8. vietā,[6] 1982. gadā Maskavā ieņēmis 4. vietu un vēlāk nospēlējis neizšķirti maču par rezerves vietu pretendentu turnīrā ar Mihailu Tālu - 3:3 (+1, =4, -1),[7] 1985. gadā Bīlē palicis 9. vietā,[8] bet 1987. gadā Širakā (Ungārija) ieņēmis 6. vietu.[9] Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas turnīros pēc izslēgšanas sistēmas, bet gan 1997. gadā Groningenā,[10] gan 1999. gadā Lasvegasā izstājies pēc 2. kārtas.[11]

Zviedrijas izlases sastāvā piedalījies šaha komandu sacensībās:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 16 reizes (1970-1984, 1988-1992, 1996-2004), no kurām 15 reizes bijis savas komandas līderis. Individuālā vērtējumā izcīnījis bronzas (1978) medaļu.
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 5 reizes (1980, 1992-1997, 2001, 2005). Individuālā vērtējumā izcīnījis sudraba (1980) medaļu.

Sākot no 1990. gadu vidus piedalījies dažādos korespondencšaha turnīros. 1995. gadā kļuvis par vienu no nedaudzajiem šahistiem, kam piešķirts lielmeistara nosaukums gan klasiskajā šahā, gan arī korespondencšahā. 2007. gadā Starptautiskā Korespondencšaha federācijas reitingu sarakstos bijis pirmajā trijniekā, vēlāk gan pārtraucis savas aktīvās korespondencšahista gaitas.

1996. gadā uzstādījis pasaules rekordu simultānspēlē, vienlaicīgi spēlējot ar 310 pretiniekiem un sasniedzot 92.9% rezultātu (+268, =40, -2). Šis rekords noturējās līdz 2004. gadam.

Ir pazīstams ar savu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā, sevišķi jaunindiešu un sicīliešu aizsardzības variantu attīstībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]