Ulitau
Izskats
Ulitau | |
---|---|
Kontinents | Eirāzija |
Valstis | Kazahstāna |
Ģeogrāfiskais apgabals | Centrālāzija |
Garums | 200 km |
Augstākais kalns | Akmešits |
Augstums | 1131 m |
Koordinātas | 48°37′N 67°00′E / 48.617°N 67.000°EKoordinātas: 48°37′N 67°00′E / 48.617°N 67.000°E |
Ulitau Vikikrātuvē |
Ulitau (kazahu: Ұлытау таулары — ‘Lielie kalni’) ir kalnu sistēma Kazahstānas vidienē. Atrodas Sariarkas rietumos un ir viens no tās ģeoloģiski senākajiem kalnu masīviem. Veidots pārsvarā no granītiem. Nogāzes lielākoties klinšainas, tās saposmo upju ielejas. Ainavā dominē stepe. Augstākā virsotne ir Akmešits 1131 m vjl.
Kopš seniem laikiem Ulitau bijis kazahu stepes centrs. 8. gadsimtā šeit atradās Kangaru valsts centrs. Ulitau atrodas kazahu vadoņa Alašahana un Čingizhana dēla Dzuči mauzoleji, apglabāts Tohtamišs. Kopā Ulitau izpētīti ap 640 arheoloģisko pieminekļu, 282 no kuriem ir sevišķi aizsargāti.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ulitau.