Tohtamišs

Tohtamišs (توقتمش, tatāru: Тухтамыш/Tuqtamış; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406). Krievu hronikās dēvēts par caru Taktamišu (царь Тактамыш).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis tagadējā Manghistau apgabala vietvalža Tui-Hodžas ģimenē. Pēc tēva sodīšanas ar nāvi viņš bēga pie Samarkandas emīra Tamerlana, taču vēlāk atgriezās. 1376. gadā viņš sāka atkārtotus uzbrukumus Zelta Ordas zemēm, bet pēc hana Urusa un viņa dēlu nāves 1379. gadā kļuva par hanu Zelta ordas austrumu daļas galvaspilsētā Signakā (kazahu: Сығанақ). 1380. gadā viņam izdevās ieņemt Zelta ordas galvaspilsētu Saraju un rudenī sakaut emīra Mamaja karaspēku pie Kalkas upes. 1382. gadā viņš devās karagājienā pret nepakļāvīgajiem krievu kņaziem un 26. augustā ieņēma Maskavu.

1386. gadā Tohtamišs pāri Kaukāza kalniem iebruka Ilhanātā un nopostīja Tebrīzas pilsētu. 1387. gadā viņš cieta sakāvi kaujā pret Tamerlana karaspēku, bet 1387.—1388. gada ziemā uzbruka Buhārai un Sauranai. 1389. gadā Tamerlans devās pretuzbrukumā un ieņēma Signaku, tad iebruka Septiņupes zemēs līdz Irtišai ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos.

1391. gada 18. jūnijā Tamerlans sakāva Tohtamiša karaspēku kaujā pie Kondurčas upes Volgas Bulgārijā. 1395. gadā Tamerlans devās jaunā uzbrukumā Zelta Ordai pāri Kaukāza kalniem, 15.—16. aprīļa kaujā pie Terekas vēlreiz uzvarēja Tohtamišu un nopostīja Sarajas un Azakas pilsētas, pārtraucot karavānu pārvietošanos par Zīda ceļa ziemeļu atzaru.

Tohtamišs aizbēga uz Lietuvu un noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Vītautu Dižo, bet 1399. gada 12. augustā cieta sakāvi Vorsklas kaujā pret Timuru Kutlugu un emīru Edigeju.

Tohtamišs bēga uz Sibīriju, kur viņu 1406. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās Grīnvaldes kaujā pret Vācu ordeni, kur lietuvieši sekmīgi izmantoja no tatāriem aizgūto viltus atkāpšanās taktiku. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs Vasīlijs no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no Sarajas, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus.