Žanis Unāms
| ||||||||||||||
Žanis Unāms, arī Unams (1902—1989) bija latviešu žurnālists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1902. gada 19. jūnijā Sesavas pagasta Jostenes Rempīšos dzirnavnieka ģimenē. Mācījās Sesavas pagastskolā, Jelgavas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1923. gadā, viņa pirmā publikācija bija raksts "Jaunatnes apvienības ideja" laikrakstā "Zemgalietis" (1921). Studēja tieslietas un teoloģiju Latvijas Universitātē (1923—1928), līdztekus darbojās laikrakstos "Zemgalietis", "Jaunais Zemgalietis" (1923—1926), "Jelgavas Vēstnesis" un "Brīvā Tēvija".
Vēlāk bija laikraksta „Latvis” redaktors (1929—1931), mēnešraksta „Burtnieks” redakcijas sekretārs (1931—1934), Rīgas pilsētas X bibliotēkas pārzinis (1935—1939), paju sabiedrības „Grāmatnieks” direktors (1939—1940). Vācu okupācijas laikā bija Valsts bibliotēkas direktors (1941) un Sabiedrisko lietu departamenta direktors (1943).
1944. gadā četrus mēnešus bija ieslodzīts Gestapo cietumā. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijā, no 1951. gada viņš sešus gadus vadīja Oldenburgas latviešu bēgļu nometni, trīs gadus bija Latviešu Centrālās padomes loceklis.
Miris 1989. gada 9. augustā Oldenburgā, apbedīts Omstedes kapos.[1]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žanis Unāms sarakstījis 22 grāmatas, no tām septiņas trimdā. Viņš publicējis pāri par 1000 rakstu periodikā.
Kultūrvēsturiskie apcerējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "1863. gads latviešu kultūras vēsturē" (1931),
- "Brīvzemnieks" (1932, 2. daļa — T. Zeiferta aizsāktā darba turpinājums, K. Barona prēmija 1933),
- "H. Visendorfs un viņa vieta latviešu kultūras vēsturē" (1933, K. Barona prēm. 1934),
- "Kr. Barons un viņa mūža darbs" (1935),
- "Krišjānis Kalniņš" (1936),
- "Marija Valdemāre (Medinska)" (1937) u.c.
- "Komunisma iebrukums latviešu literatūrā.." (1932),
- "Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks, Balodis, Radziņš",
- "18. novembris un 15. maijs" (abas 1934),
- "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" (1934, kopā ar J. Lapiņu),
- "Krievu laiki Latvijā" (1936).
Atmiņu grāmatas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Latvija pēc 17. jūnija" (1950),
- "Laiku atspulgā" (1953),
- "Melnā vara. Toreiz un tagad" (1955, 1993),
- "Dzīvā Latvija" (1964),
- "Karogs vējā" (1969),
- "Aiz septiņiem kalniem",
- "Zem Barbarosas šķēpa" (abas 1975).[2]
Latviešu biogrāfiskā vārdnīca
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Es viņu pazīstu: Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Redaktors Žanis Unāms. Rīga: Biogrāfiskā arhīva apgāds, [1939]. 562 lpp., atkārtots izdevums 1975.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|