Uponor
| Uponor Oyj | |
|---|---|
 | |
| Tips | publiska kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | celtniecības materiāli |
| Dibināts | 1918. gads |
| Galvenais birojs |
Vantā,  Somija |
| Produkti | ūdens, apkures un kanalizācijas produkti |
| Ieņēmumi | 1,136 miljardi eiro (2020) |
| Pamatdarbības ienākumi | 132,3 miljoni eiro (2020) |
| Darbinieki | 3658 (2020) |
| Mātes uzņēmums | Georg Fischer |
| Tīmekļa vietne | uponorgroup.com |
Uponor Oyj ir Somijas uzņēmums, kas piedāvā ūdens, apkures, dzesēšanas un kanalizācijas produktus. Tā galvenais birojs atrodas Vantā. Uzņēmums ir dibināts 1918. gadā.
Uponor Oyj akcijas tiek kotētas biržā Nasdaq Helsinki (biržas simbols UPONOR). Lielākais akciju turētājs (2023. gada novembris): Georg Fischer (93,26 %).[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1918. gada 6. septembrī Lahti Aukusti Avoniuss dibināja uzņēmumu Lahden Puuseppätehdas (Lahti galdniecības ražotne). Tas izgatavoja mēbeles, un 1919. gadā tika atvērts pirmais veikals. Uzņēmums bija viens no pirmajiem mūsdienu mēbeļu ražotājiem. 1923. gadā tika atvērta jauna ražotne, kurā nodarbināti 48 darbinieki. 1928. gadā tika atvērta lielāka ražotne, kas tajā laikā bija Somijā lielākā un modernākā rūpnīca. Tajā gadā tika izlaists pirmais uzņēmuma katalogs.
1931. gadā uzņēmums tika pārdēvēts par Asko-Avonius Huonekalutehtaat (Asko-Avoniusa mēbeļu darbnīca) ar produkcijas zīmolu Asko. Īpašnieks arī nomainīja uzvārdu uz Asko-Avoniuss. Tajā pat gadā Londonā tika atvērts pārdošanas birojs un sākts mēbeļu eksports. 1930. gadu sākumā mēbeļu dizainu sāka izstrādāt profesionāļi. Tika izveidota mēbeļu pārdošanas veikalu ķēde. 1934. gadā veikali tika slēgti, turpmāk Asko esot tikai kapitāldaļu turētājs izplatītāju uzņēmumos. 1937. gadā tika atklāta ražotne, kurā izgatavoja mēbeles no caurulēm; drīz tā tika atdalīta kā meitas uzņēmums UPO metāla mājsaimniecības produktus.
1940. gadā uzņēmums pārtapa par kopuzņēmumu un tika pārdēvēts par Asko Tehtaat Oy, kas ietilpa grupā kopā ar Tyylikalusto Oy un UPO Oy. Pēc kara no Karēlijas evakuētajiem iedzīvotājiem vajadzēja mājvietas, un Asko saņēma pasūtījumu no valdības izgatavot nepieciešamās mēbeles. 1948. gadā UPO sāka ražot metāla kanalizācijas caurules.
1956. gadā rūpnīca tika paplašināta, un kļuva par lielāko Ziemeļvalstīs ar 1100 darbiniekiem. 1960. gados līdz ar televīzijas izplatību pieauga sēžamo dīvānu pieprasījums; produkciju eksportēja uz vairāk nekā 20 valstīm. 1965. gadā ražošanas uzņēmums Asko Tehtaat Oy un veikalu organizācija apvienojās vienā uzņēmumā Asko Oy. Produkciju pārdeva vairāk nekā 20 valstīs ar zīmolu Finnternational.
Aukusti Asko-Avoniusa dēls Arvi Tammivuori kā UPO izpilddirektors 1960. gados sāka attīstīt UPO, un 1967. gadā Nastolā tika atvērta PVC plastmasas cauruļu un piederumu rūpnīca. Drīz plastmasas izstrādājumu ražošana kļuva par grupas nozīmīgāko nozari.
1970. gados uzņēmumu grupa piedzīvoja recesiju. 1973. gadā tika nopirkts virtuves mēbeļu ražotājs Vilka Oy. 1975. gadā Asko bija 12 mēbeļu veikali Rietumvācijā, 3 veikali Zviedrijā ar nosaukumu Asko Finncenter, meitas uzņēmumi Anglijā, Francijā, Šveicē, Nīderlandē un Beļģijā, divas kokzāģētavas, saplākšņa ražotnes, Asko universālveikali Lahti un Jiveskilē, četri Upo pārdošanas uzņēmumi Zviedrijā, Norvēģijā, Anglijā un Rietumvācijā. 1977. gadā Asko un Upo tika apvienoti vienā uzņēmumā Asko-Upo Oy.
1980. gados Asko grupas bizness tika diversificēts, iegādājoties citu nozaru uzņēmumus. 1981. gadā Asko-Upo Oy tika apvienots ar Asko-Yhtymä Oy grupu, kļūstot par Asko Oy. 1981. gadā virtuves mēbeļu ražošana tika reorganizēta par kopuzņēmumu Vilka-Kaluste Oy, kur Puolimatka-Yhtymä Oy bija vairākuma kapitāldaļu turētājs. 1981. gadā tika nopirkts Zviedrijas virtuves tvaika nosūcēju ražotājs Futurumverker. 1982. gadā kopā ar Neste Oy tika dibināts uzņēmums Oy Uponor Ab (Asko tajā piederēja divas trešdaļas kapitāldaļu), kas Zviedrijā no patērētāju kooperatīva Kooperativa Förbundet nopirka plastmasas cauruļu ražotāju Lubonyl. Šī rūpnīca bija divas reizes lielāka par Nastolas rūpnīcu Somijā.
1982. gadā Asko kļuva par mēbeļu ražotāja un interjera priekšmetu tirgotāja Indoor Design kapitāldaļu turētāju. 1986. gadā tika nopirkts audumu ražotāja Oy Finlayson Ab kapitāldaļu vairākums; 1988. gada decembrī Finlayson kļuva par Asko grupai pilnībā piederošu uzņēmumu. Tika iegādāts parketa ražotājs Upofloor Oy. 1988. gadā Asko nopirka Zviedrijas veļas mašīnu ražotāju ABB Cylinda, un tā nosaukums mainīts uz Asko Appliances; 2000. gadā Asko Appliances tika pārdots Itālijas Antonio Merloni Group (kopš 2010. gada Asko Appliances ir Slovēnijas Gorenje īpašumā).[2] 1988. gadā tika nopirkts Zviedrijas PEX plastmasas cauruļu ražotājs Wirsbo. 1989. gadā no Nokia tika nopirkta grīdas segumu nodaļa.[3]
1990. gados Asko grupa sāka vairāk koncentrēties uz plastmasas cauruļu biznesu. Galvenās investīcijas tika novirzītas Uponor attīstībai, pārējās nozares pamazām tika pārtrauktas. 1997. gadā tika veikta Vācijas uzņēmuma Unicor GmbH 40 % kapitāldaļu iegāde; līdz 1999. gadam uzņēmums tika iegādāts pilnībā. Tādējādi Uponor ieguva unikālu santehnikas un karstā ūdens trīsslāņu cauruļu tehnoloģiju. 1998. gada aprīlī audumu ražotājs Finlayson tika pārdots Norvēģijas Sagatex ASA. 1999. gada aprīlī Asko mēbeļu bizness tika pārdots privātā kapitāla fondam, ko pārvaldīja Sponsor Capital Oy un kas februārī jau bija iegādājies interjera tirdzniecības uzņēmumu Sotka. Asko un Sotka mēbeļu bizness tika apvienots uzņēmumā Asko Huonekalu Oy (kopš 2000. gada maija Indoor Group Oy). 1999. gadā Oy Uponor Ab apvienojas ar mātes uzņēmumu Asko Oyj. 1999. gada 31. decembrī Asko Oyj tika pārdēvēts par Uponor Oyj.
2000. gadā parketa ražotāji Upofloor un Karelia Parketti Oy tika apvienoti, izveidojot uzņēmumu Karelia Yhtymä Оу; tas tika pārdots 2004. gadā. 2006. gadā tika ieviests vienots zīmols Uponor.
2013. gada 1. jūlijā kopā ar KWH Group (KWH Pipe) izveidots kopuzņēmums Uponor Infra, kas ražoja infrastruktūras plastmasas produktus. 2015. gadā tika iegādāts jaunuzņēmums UWater, kas specializējies ūdens kvalitātes novērošanā. 2016. gadā Uponor un Belkin izveidoja kopuzņēmumu Phyn, kas piedāvā ūdens viedās pārvaldības risinājumus; Vācijā tika nopirkti uzņēmumi KaMo un Delta, kas nodrošināja dzeramā ūdens higiēnu. 2017. gadā tika iegādāta ražošanas vieta Hačinsonā Minesotas štatā, lai nodrošinātu paplašināšanās iespējas ASV. 2018. gada 31. augustā tika paziņots, ka Uponor Infra par aptuveni 41 miljonu eiro pārdos Ziemeļamerikas biznesu (bāzētu Kanādā) ASV investīciju uzņēmumam Wynnchurch Capital;[4] darījums tika pabeigts 5. septembrī, un turpmāk tas darbojās ar nosaukumu Infra Pipe Solutions.
2021. gada 13. augustā Uponor vienojās uzņēmumam Belkin pārdot kopuzņēmuma Phyn kapitāldaļas. 13. augustā tika paziņots, ka Uponor iegādāsies Polijas apkures un sanitāro iekārtu sastāvdaļu ražotāju Capricorn S. A.; darījums pabeigts 29. oktobrī. 2022. gada 27. oktobrī tika paziņots, ka Uponor Infra slēgs rūpnīcu Dānijā, bet 2023. gada 28. februārī nolēma slēgt rūpnīcu Vācijas Ehingenā, pārceļot montāžas operācijas uz Polijas rūpnīcu. 2023. gada 1. martā Uponor paziņoja, ka ir atstājis Krievijas tirgu. 31. martā Uponor Infra Oy pārdeva siltumapgādes biznesu Somijas uzņēmumam ISOPLUS Suomi Oy. 15. maijā Uponor vienojās ar KWH Group par aptuveni 60 miljoniem eiro izpirkt atlikušo 44,7 % Uponor Infra kapitāldaļu; darījums pabeigts 31. augustā.
2023. gada 22. maijā Beļģijas uzņēmums Aliaxis SA/NV ar Somijas meitasuzņēmuma Unari Holding Oy starpniecību izsludināja brīvprātīgu publisko piedāvājumu par Uponor iegādi 25,75 EUR par akciju. Savukārt 12. jūnijā Šveices uzņēmums Georg Fischer piedāvāja 28,85 eiro par Uponor akciju. 14. jūnijā Aliaxis atsauca savu piedāvājumu. 20. oktobrī Georg Fischer pirkšanas piedāvājumu atļāva Eiropas Komisija. Pēc 30. novembra datiem Georg Fischer piederēja 93,26 % akciju. Georg Fischer plāno apvienot Uponor biznesu ar savu struktūru, kur jaunā nodaļa GF Uponor koncentrētos uz ēku tehnoloģijām, bet GF Piping Systems — uz infrastruktūru un komunālajiem pakalpojumiem.
Grupas struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uponor bizness ir sadalīts trīs segmentos:
- Celtniecības risinājumi — Eiropa
- Celtniecības risinājumi — Ziemeļamerika
- Uponor Infra
Pēc produkcijas veida uzņēmumam ir trīs biznesa grupas:
- Santehnikas risinājumi (55 %)
- Iekštelpu klimata risinājumi (apkure, dzesēšana un ventilācija) (23 %)
- Infrastruktūras risinājumi (22 %)
Produkcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uponor piedāvā produktus šādās kategorijās:
- dzeramā ūdens apgāde,
- sienu sildīšana un dzesēšana,
- griestu sildīšana un dzesēšana,
- īpaša pielietojuma sildīšanas un dzesēšanas sistēmas,
- apgādes aprīkojums un sūkņi,
- istabas temperatūras kontrole,
- grīdu sildīšana un dzesēšana,
- siltuma un ūdens apgāde.
Uponor iekštelpu klimata piedāvājumā ir integrēti starojuma apkures, dzesēšanas un ventilācijas produkti. Uponor portfelī ir ēkās izmantojamās ūdens caurules, tostarp dzeramā ūdens un radiatoru pieslēguma caurules. Uponor PEX un kompozītmateriālu cauruļu sistēmas tiek izmantotas renovācijas un modernizācijas projektos.
Uponor Infra produkti tiek izmantoti jaunos un atjaunošanas infrastruktūras projektos, kas saistīti ar ūdens un notekūdeņu cauruļvadiem, lietus ūdens apsaimniekošanu, gāzes sadali, caurteku pārvadu un slīdošo oderējumu. Šai nodaļai ir ražotnes Eiropā, kas izstrādā un ražo strukturālo profilu cauruļu (Weholite) un tvertņu (Wehopanel) sistēmas ūdens, kanalizācijas, enerģijas, elektrības, telekomunikāciju un datu pārvaldībai un sadalei.
Uponor piedāvā arī īpašas plastmasas cauruļu sistēmas kuģiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Important ASKO years
- ↑ Nokia Materials, 1865-2002[novecojusi saite]
- ↑ Uponor Infra divests its North American business Uponor, 31 August 2018