Urtatube

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Urtatube
Urtatube (Baškortostāna)
Urtatube
Urtatube
Urtatube (Krievijas Eiropas daļa)
Urtatube
Urtatube
Urtatube (Krievija)
Urtatube
Urtatube
Atrašanās vieta Karabalikti ezers, Abzelilovas rajons, Baškortostāna, Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas 53°37′45″N 58°41′19″E / 53.62917°N 58.68861°E / 53.62917; 58.68861Koordinātas: 53°37′45″N 58°41′19″E / 53.62917°N 58.68861°E / 53.62917; 58.68861
Veids Apmetne
Vēsture
Kultūras Ašelas kultūra (senākie atradumi)
Skats uz seno cilvēku apmetni Karabalikti ezera krastā

Urtatube (baškīru: Урта түбә) jeb Misovaja (krievu: Мысовая) ir senākā zināmā paleolīta apmetne Urālos. Tā atrodas Karabalikti ezera rietumu krastā pie Tašbulatovas ciema Abzelilovas rajonā Baškortostānā, Krievijā. Apmetnes senākie slāņi attiecināti uz Ašelas kultūru.

Izpētes vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmetni no 1959. līdz 1961. gadam atklāja un izpētīja Geralds Matušins. Viņš to nosauca par Misovajas apmetni. Viņš izdalīja divus slāņus: mezolīta un neolīta (Karabalikti VII). Misovajas II apmetnē tika atrasti māla izstrādājumi, kas atgādina spoles, konusus u.c. Iespējams, ka tās izmantotas kā šaha figūras.[1]

No 1962. līdz 1968. gadam tika atrakti mezolīta, neolīta un vēlāko laiku kultūras slāņi.

1971. gadā arheologs Oto Baders izpētīja zemāko paleolīta slāni vairāk nekā 2 metru biezumā, savāca bagātu krama rīku, nukleju un šķilu materiālu, kas līdzinājās Ašelas kultūras un Mustjē kultūras rīkiem, un oriģinālu ciršanas rīku sēriju. Viņš apmetni nosauca par Urta–Tube.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Urtatubes apmetnes platība ir 100 m². Tā atrodas uz Karabalikti ezera zemesraga, kas ir neliela augstiene, kuras pamatā ir šūnakmens.

Apmetnes nogulumos bija paleolīta, mezolīta, neolīta, eneolita, vēlīnā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta kultūras atliekas. Apmetnē tika atrastas agrā paleolīta mājokļa pēdas, kas būvēts spraugā starp klintīm. Tur tika atrastas rokas cērtes un dūres cirvji. Ašelas tipa rīki bija izgatavoti no tumši pelēkas jašmas.

Vēlākā laika atrastie rīki bruņurupučveida nukleji un Mustjē kultūrai raksturīgie smailie uzgaļi. Tie nebija pienācīgi apstrādāti un attiecas uz vēlāku laiku nekā Mustjē kultūra — pirms 200 līdz 120 tūkstošiem gadu.

Urtatube materiāli liecina par Urālu sākotnējo apdzīvotību ar neandertāliešiem, kuri virzījās no dienvidiem uz ziemeļiem. Neandertāliešu mirstīgās atliekas apmetnē netika atrastas.

Urtatubes apmetnes atradumi glabājas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Археологический словарь Матюшин Г. Н., Москва: «Просвещение», 1996