Vāni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vans Freijs ar mežakuili, dzīvnieku, kas asociējas ar vaniem.

Vani (senskandināvu jeb sennorvēģu: 'vanr, vanir') ir viena no divām dievu grupām senskandināvu mitoloģijā (galvenā dievu grupa ir āsi). Vani pamatā ir auglības, jūras un pārticības dievi. Pie vaniem pieder jūras dievs un vanu dievu tēvs Njords, sensk. Njǫrðr, auglības dievs Freijs, sensk. Freyr un mīlas un seksualitātes dieviete Freija, sensk. Freiyja, kas vēlāk kļūst par āsu dieviem (pēc abu dievu grupu kara miera uzturēšanai āsi un vani apmainās ar gūstekņiem — pie vaniem dodas mitināties Odina brālis Hēns), sensk. Hœnir vai Hǿnir jeb Zīlis (Ulža Bēziņa "Eddas dziesmu" atdzejojumā)[1]. Iespējams, arī Skadei, sensk. Skaði, Gerdai, sensk. Gerðr un Odam, sensk. Oðr ir vanu izcelsme. Vani mitinās Vānaheimā. Atšķirībā no āsiem, starp vaniem pieļaujams ir incests, un viņus saista ar maģijas lietojumu (maģiju āsiem iemācījusi Freija).

Tiek uzskatīts, ka vani ir senākas dievības par āsiem (nav skaidrības, vai abas dievu grupas pastāvējušas pilnībā paralēli vai arī āsu kults laika gaitā izspiedis vanu kultu). Vanu kults bija spēcīgāks vietās, kur plašāk izplatīta bija zvejniecība.

Snorres Stulusona Eddā vani dažkārt identificēti ar alfiem (Alfar), iespējams, tādēļ, ka gan vanus, gan alfus saista ar auglību (alfi ir zemākas pakāpes auglības dievības).

Vanu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, ar vāniem saistīts arī Heimdals.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Uldis Bērziņš. Eddas dziesmas. Jelgava : Jāņa Rozes apgāds, 2015. 349–359. lpp. ISBN 978-9984-23-556-1.


Veidne:Senskandināvu mitoloģija2