Vēlēšanas Serbijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Likumdevēja un Valsts prezidenta vēlēšanas Serbijā notiek nacionālā līmenī. Serbijas Republikas Tautas asamblejas (Narodna skupština Republike Srbije) sastāvā ievēl 250 tautas pārstāvjus uz četriem gadiem, Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem. Serbijā ir daudzpartiju sistēma, vēlēšanās piedalās ievērojams skaits partiju, visbiežāk viena partija neiegūst pietiekamu balsu skaitu, lai kļūtu par valdošo lēmēju, kā rezultātā partijām jāsadarbojas un jāveido koalīciju valdības. Ārkārtas parlamenta vēlēšanas notiek, ja parlaments ir atlaidis valdību un nav spējis vienoties par jaunas valdības apstiprināšanu.

Parlamenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serbijas parlamenta vēlēšanas izsludina Valsts prezidents 90 dienas pirms esošo Tautas asamblejas deputātu mandāta termiņa beigām. Vēlēšanām jānotiek turpmāko 60 dienu laikā [1]. Visa valsts ir viens vēlēšanu reģions, vēlēšanas ir tiešas, aizklātas un proporcionālas. Tiek vēlēts par kandidātu sarakstiem, parlamentā iekļūst kandidāti no sarakstiem, kas ieguvuši visvairāk balsu. Vēlēšanas organizē Valsts vēlēšanu komisija un vēlēšanu komitejas. Visiem Serbijas republikas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem. Vēlēšanu sarakstos var iekļaut līdz 250 kandidātu vārdus. Sastādot kandidātu sarakstus jāievēro dzimumu līdztiesība, sarakstā jābūt ne mazāk kā 33% mazāk pārstāvētā dzimuma kandidātu. Kandidātu sarakstu iesniedz Valsts vēlēšanu komisijā kopā ar vismaz 10 000 notariāli apstiprinātiem atbalstošo pilsoņu parakstiem.

Vēlēšanu dienā vēlētājam jāizvēlas viens no kandidātu sarakstiem. Lai iekļūtu parlamentā, kandidātu sarakstam jāpārsniedz 5 % barjera, nacionālo minoritāšu politiskās partijas ir izņēmums, un var iekļūt parlamentā, bez šī ierobežojuma.

Uz valsts vēlēšanu komisijas vēlēšanas rezultātu ziņojuma pamata, parlamenta deputātu mandāti tiek apstiprināti pirmajā Tautas asamblejas sesijā, ko vada iepriekšējā parlamenta vadītājs/ja. Pirmā parlamenta sesija jānotur ne vēlāk kā 30 dienas no oficiālo vēlēšanu rezultātu paziņošanas. 2014. gada parlamenta vēlēšanās piedalījās 19 politisko spēku saraksti

Prezidenta vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serbijas Valsts prezidentu ievēl tiešās, aizklātās vēlēšanās, kas notiek reizi piecos gados [2] tās izsludina parlamenta priekšsēdētājs/-a 90 dienas pirms prezidenta termiņa beigām, lai vēlēšanas varētu notikt tuvāko 60 dienu laikā. Vēlēšanu dienu nosaka sestdienā vai svētdienā. Visiem lemtspējīgiem, pilngadīgiem Serbijas pilsoņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem par Serbijas valsts prezidentu. Valsts prezidenta kandidātus var izvirzīt prezidenta vēlēšanu izziņošanas brīdī oficiāli reģistrētas politiskās partijas, politisko partiju koalīcijas un pilsoņu grupas. Nominācijas jāiesniedz Valsts vēlēšanu komisijā, ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas. Katra kandidāta reģistrēšanai nepieciešamai 10 000 notariāli apstiprināti atbalstītāju paraksti. Par prezidentu ievēl to kandidātu, kurš savācis vairākumu balsis no vēlēšanās piedalījušos skaita. Ja balsu vairākumu nav ieguvis neviens no kandidātiem, tad 15 dienu laikā tiek sarīkotas atkārtotas vēlēšanas. Otrajā kārtā piedalās divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk vēlētāju balsu. Vēlēšanu rezultātus paziņo 96 stundu laikā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un publicē oficiālajā valsts laikrakstā.

Pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašvaldību vēlēšanas Serbijā notiek ik pēc 4 gadiem, tās rīko ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašvaldības pārstāvju mandāta termiņa beigām.Pašvaldību vēlēšanas izsludina valsts parlamenta priekšsēdētājs/-ja. Vēlētāji balso tiešās, aizklātās vēlēšanās par politisko partiju vai apvienību sarakstiem. Vēlēšanās piedalīties un balsot var pilngadīgi un lemtspējīgi valsts pilsoņi. Deputātu mandātu skaits tiek sadalīts pretendentu partijām, proporcionāli vēlēšanās iegūto balsu skaitam. Pašvaldības deputātu skaits ir noteikts municipalitātes statūtos, bet tas nevar būt mazāk par 19 un vairāk par 75.[3] Arī pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstos jāievēro dzimuma līdztiesības princips un vismaz 30 % kandidātu jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma [4] un kandidātu sarakstiem jāpārvar 5% balsošanas barjera. Balsošanas barjera neattiecas uz mazākumtautību politiskajām apvienībām. Vēlēšanu komisijai jāpaziņo balsu skaitīšanas rezultāti 24 stundu laikā pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas.


2012.gada valsts prezidenta vēlēšanu kampaņa 
2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņa 
2014. gada parlamenta vēlēšanu mandātu sadalījums 
 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]