Pilsonība
Izskats
| Politika |
|---|
| Veidi |
| Likumdošana un tiesību akti |
| Politiskās iekārtas |
| Norises |
| Zinātne |
Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir juridisks statuss, kas apzīmē personas piederību konkrētai valstij jeb saikni starp indivīdu un valsti (var būt arī vairāku valstu pilsonis). Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis, ir bezvalstnieks.
Tiesības un pienākumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Tiesības
[rediģēt | labot pirmkodu]Pilsonība nodrošina vairākas būtiskas tiesības, tostarp:
- Balsošanas tiesības: Pilsoņiem ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību vēlēšanās, kā arī tikt ievēlētiem dažādos amatos.
- Aizsardzība: Valsts sniedz pilsoņiem aizsardzību un konsulāro palīdzību ārvalstīs.
- Dzīvošana un darbs: Pilsoņiem ir tiesības dzīvot un strādāt savā valstī bez ierobežojumiem.
- Sociālās garantijas: Pilsoņi var saņemt dažādas valsts garantētas sociālās, ekonomiskās un politiskās tiesības, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un pensijas.
Pienākumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Līdz ar tiesībām pilsoņiem ir arī vairāki pienākumi:
- Likumu ievērošana: Pilsoņiem jāievēro valsts likumi un noteikumi.
- Nodokļu maksāšana: Pilsoņiem ir pienākums maksāt nodokļus, kas tiek izmantoti valsts un sabiedrības labklājībai.
- Militārais dienests: Dažās valstīs pilsoņiem ir pienākums pildīt militāro dienestu vai citus valsts noteiktus pienākumus.
Pilsonības iegūšanas veidi
[rediģēt | labot pirmkodu]Piedzimšana
[rediģēt | labot pirmkodu]- Jus soli: Pilsonība tiek piešķirta, ja persona ir dzimusi valsts teritorijā.
- Jus sanguinis: Pilsonība tiek iegūta caur vecākiem neatkarīgi no dzimšanas vietas.
Naturalizācija
[rediģēt | labot pirmkodu]Persona var iegūt pilsonību, izpildot noteiktas prasības, piemēram, dzīvojot valstī noteiktu laiku, mācoties valodu un iepazīstot valsts kultūru.
Adopcija
[rediģēt | labot pirmkodu]- Nepilngadīgie var iegūt pilsonību, ja viņus adoptē pilsonis.
Reintegrācija
[rediģēt | labot pirmkodu]- Dažadās valstīs, tostarp arī Latvijā, cilvēks var iegūt pilsonību, ja ir pēc izcelmes kādas tītulnācijas parstāvis.

Latvijā
[rediģēt | labot pirmkodu]Latvijā ar pilsonību saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā 1994. gada 25. augustā.[1] Pastāv vairāki pilsonības iegūšanas veidi, piemēram, naturalizējoties, pēc cilvēka dzimšanas vietas u.c.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Pilsonības likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. martā. Skatīts: 2012. gada 7. martā.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pilsonība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|