Vēsturiskā metroloģija

Vikipēdijas lapa

Metroloģijavēstures palīgdisciplīna pēta dažādus cilvēces vēsturē pielietotus mērus (garuma, laukuma, tilpuma, masas). Vēsturiskās metroloģijas uzdevums ir noskaidrot mēru nosaukumus, to kvantitatīvās attiecības, to reālo lielumu — t.i., noformulēt tos atbilstoši mūsdienu mērvienībām.

Vēsturiskajai metroloģijai par avotiem kalpo gan lietiskie atradumi (monētas, lineāli, atsvari), gan rakstīti avoti, kuros ir ziņas par mērvienībām (likumdošanas akti, līgumi, apraksti, pirkuma līgumi u.c.). Visciešāk no citām vēstures palīgdisciplīnām metroloģija ir saistīta ar numismātiku, jo senatnē daudzās valstīs svara mērvienības sakrita ar naudas vienībām un tām bija vienādi nosaukumi.

Metroloģijai ir īpaši liela loma sociāli ekonomisko avotu pētīšanā —, nezinot attiecīgā laika posmā pieņemtās mērvienības, nevar precīzi izzināt ne ekonomisko situāciju, ne materiālās attīstības līmeni (piemēram, Francijā pirms metriskās sistēmas ieviešanas masas mērvienība livrs Parīzē bija 490,4 g, Bordo — 492,1 g, Lionā — 425,3 g, Marseļā — 402,1 g). Ja avotos uzrādīti kādi mēri, metroloģija palīdz noskaidrot tā sastādīšanas laiku un vietu, arī noskaidrot dokumenta īstenumu (piemēram, ja tajā minētās mērvienības neatbilst tā laika pieņemtajām).

Pirmie teorētiskie darbi metroloģijā, kas bija veltīti dažādu mēru aprakstīšanai, Rietumeiropā parādījās 16. gadsimā.

Metroloģija Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā senākie lietotie mēru apraksti ir atrodami Rīgas pilsētas rēķingrāmatās (16271819) un mērnieku piezīmēs, kā arī J. Šelēnija darbā “Matemātikas kurss” (Cursus mathematici. Geodesa Revel, 1655).

Līdz 19. gadsimta vidum mēru un svaru pārbaude mūsdienu Latvijas teritorijā bija pilsētu maģistrātu uzdevums. Rīgā mēru pārbaudi veica to izgatavotāju amatnieku vecākie pilsētas svērēji un brāķeri. 19. gadsimā sāka darboties īpaša "Mēru pārbaudes kamera" (Justikammer), ko 1902. gadā nomainīja Krievijas Impērijas 1899. gada likumā paredzētās Mēru un svaru palātas Rīgas nodaļa, bet Latvijas brīvvalstī — Finanšu ministrijas Mēru un svaru valde.