Pāriet uz saturu

VFS Films

Vikipēdijas lapa
VFS Films Lapu ielā 17, Rīgā

VFS Films (agrāk — Vides Filmu Studija) ir 1997. gadā dibināta filmu studija Latvijā. Tā bija pirmā studija Baltijas valstīs, kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā, bet veidojusi arī spēlfilmas, animācijas filmas un stāstus par cilvēkiem.[1][2][3]

Dažas no studijas veidotajām vai līdzproducētajām filmām ir "Upurga", "Laika tilti", Ukrainian Sheriffs, "Dokumentālists", "Klucis. Nepareizais latvietis" un "Jumta likums", raidījumiem — "Vides Fakti", "Te!", "Atslēgas", "Literatūre".[4][3][5]

Studija sadarbojas ar vairākām starptautiskām telesabiedrībām, kā Arte (Francija/Vācija), ARD (Vācija), BBC (Apvienotā Karaliste), YLE (Somija), SVT (Zviedrija), DR (Dānija), RTBF (Beļģija), ORF (Austrija), SBS Australia, SABC (Dienvidāfrika), LRT (Lietuva) un ETV (Igaunija).[3][6]

"Vides Filmu Studija" kā draugu kopa pastāvēja jau pirms dibināšanas. VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, strādājot Vides ministrijā kā sabiedrisko attiecību speciālists, kopā ar draugiem veidoja raidījumu "Vides vīzijas". Radās "Vides video projekts", kura komanda sastāvēja no draugiem: režisora Daiņa Kļavas, operatora Andra Priedīša un mūzikas no Ingus Baušķenieka un Māra Maskalāna. Ministrijas Eiropas projekta ietvaros 1997. gada decembrī tika saņemta pirmā tehnika, ar kuru tika uzsākta darbība, tādēļ šo dienu arī iekšēji uzskata par studijas dzimšanas dienu.[2]Draudzība un ģimenes sajūta joprojām ir viena no svarīgākajām studijas vērtībām.[7]

2012. gadā "Vides Filmu Studija" nomainīja nosaukumu uz VFS Films. Tas tika darīts, lai potenciālie klienti, sadarbības partneri un auditorija nedomātu, ka studija veido filmas tikai par dabu. Lai gan videi joprojām ir liela loma studijas darbā, tā ir iesaistījusi arī citas tēmas un žanrus savā repertuārā, tomēr vēl šobrīd studija cenšas atmest veco nosaukumu.[2][3]

Studijas veidotās filmas un apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Filmas nosaukums[4][8][9] Iznākšanas gads Režisors Apbalvojumi
Latvijas vārti II 1999 Arta Biseniece
Karosta 2000 Kristīne Želve
Mostieties! 2000 Laila Pakalniņa
  • "Labākā Baltijas dokumentālā filma" 16. Starptautiskajā filmu festivālā "Arsenāls".[10]
Lubāns. Cīņa par centimetriem 2001 Dainis Kļava
  • Lielais Kristaps 2001 — "Žūrijas diploms par populārzinātniskā žanra veiksmīgi kopšanu"[11]
Jumta likums 2001 Andis Mizišs, Māris Maskalāns
  • Lielais Kristaps 2001 — "Labākā dokumentālā filma";
  • Latvijas kinokritiķu federācijas FIPRESCI balva;
  • Skatītāju balva Latvijas Nacionālā Kinematogrāfijas centra konkursā;
  • Mārim Marskalānam — Operatoru ģildes Eduarda Tisē balva
  • galvenā festivāla balva vides filmu festivālā Green Vision Sanktpēterburgā;
  • Slovākijas Vides ministrijas speciālbalva Ekotopfilm 2001 Čehijā;
  • Vācijas Vides Ministrijas speciālbalva un naudas prēmija 5000 DEM vides filmu festivālā Okomedia 2001, Freiburgā;
  • žūrijas speciālbalvu Starptautiskajā ornitoloģijas filmu festivālā Menigoute Francijā.[11]
Tālā gaisma 2001 Igors Verenieks
Lieta: Kombināts 2002 Pēteris Krilovs
Ievainotā saule 2003 Urmas E. Liiv
Nora un Eleonora 2003 Harijs Beķeris
Melnais nārsts 2003 Edmunds Jansons
  • Speciālbalva Starptautiskais Dabas Filmu festivāls Green Gate MATSULA, Igaunija[12]
Sekotāji 2003 Andis Mizišs
Skanošie gadalaiki 2003 Aija Bley
Blondie stāsti 2003 Kristīne Želve
Ciems tuvu debesīm 2003 Aija Bley
Slikts/deg/labi 2004 Uģis Olte
Kurš redzējis vārnu? 2004 Māris Maskalāns
Leiputrija 2004 Laila Pakalniņa
  • Lielais Kristaps 2005 — "Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma";
  • Lielais Kristaps 2005 — "Labākais skaņu režisors" (Anrijs Krenbergs);
  • Galvenā balva — Ukrainas starptautiskais dokumentālo filmu festivāls;
  • Žūrijas speciālbalva — Filmu festivāls ECOCINEMA, Grieķija;
  • Galvenā balva Starptautiskajā filmu festivālā GREEN VISION Sanktpēterburgā;
  • Balva kategorijā "Filmas par atkritumu izmantošanu" — Starptautiskais filmu festivāls CINEECO Lisabonā, Portugāle;
  • nominācija: "2005. gada labākā Eiropas dokumentālā filma" — Eiropas Filmu akadēmijas balva 2005, Vācija[12]
Piejūra 2004 Dainis Kļava
Seda. Purva ļaudis 2004 Kaspars Goba
Dāvana 2004 Dainis Kļava
Tārps 2005 Andis Mizišs
Gatavs 2006 Inese Kļava
Teodors 2006 Laila Pakalniņa
Aigi — gana laiks 2007 Dainis Kļava
Nahanni, Nahanii 2007 Dainis Kļava
Latviešu Bomberosi 2007 Krišs Ozols
Vienkārši pops 2007 Andis Mizišs
Klucis. Nepareizais Latvietis 2008 Pēteris Krilovs
Par dzimtenīti 2008 Laila Pakalniņa
IeElpot 2009 Linda Olte
Un džess 2009 Dainis Kļava
Viktors 2009 Andris Gauja
Viktora pēdējais reiss 2010 Roy Lekus
Jaguāra kakts 2010 Andis Mizišs
Vecmāmiņu koris 2010 Ilze Ramāne
Rīgas stāsts/Riga story 2011 Dainis Kļava
Ramins 2011 Audrius Stonys
Dokumentālists 2012 Ivars Zviedris, Inese Kļava
Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" 2012 Pēteris Krilovs
Sniegs 2012 Laila Pakalniņa
Mitrais 2013 Dainis Kļava
Nacionālais pieskāriens 2014 Ivo Briedis
Oki — okeāna vidū 2014 Māris Martinsons
Planēta Dzintars 2014 Uģis Olte
Lones soms 2014 Dzintars Dreibergs
Radviliada 2014 Ramunė Rakauskaitė
Uz spēles Latvija 2014 Pēteris Krilovs
Dubultie svešinieki 2015 Uģis Olte
Tie, kas uzdrošinās 2015 Ólafur Rögnvaldsson
Atbrīvošanas diena (Liberation Day) 2016 Uģis Olte
Runātāji 2016 Dainis Kļava
Ukraiņu šerifi (Ukrainian Sheriffs) 2016 Romans Bondarčuks
Laikmetīgā 2017 Dainis Kļava
Lidija 2017 Andrejs Verhoustinskis
Lidojošo mūku templis 2017 Žanete Skarule
Pasaka par tukšo telpu 2017 Krista Burāne
2018 2018 Dainis Kļava
Laika tilti 2018 Kristīne Briede, Audrius Stonys
Nemirstīgie 2019 Ksenia Okhapkina
Visi mani draugi miruši 2019 Nils Skapāns, Anna Zača
Es piedzimu Roselīni 2020 Alessandro Rossellini
Lēciens 2020 Giedre Žickyte
Russia vs Russia 2021 Stéphane Bentura
Uguns aplis 2021 Signe Birkova
Upurga 2021 Uģis Olte
Hekabes jautājums 2022 Pēteris Krilovs, Iveta Budreviča
Diendusa 2022 Nils Skapāns
Dzīves tango 2023 Erica Liffredo
Upurjērs 2023 Uģis Olte
Dziesma par brīnumskapi 2023 Krista Burāne

Nomad.lv bija piedzīvojumu, makšķerēšanas un medību videoportāls, kurā bija iespējams noskatīties VFS Films veidotās piedzīvojumu filmas un raidījumus.[15][3] Kopš 2023. gada beigām portāls tiek pārveidots, un tajā iespējams apskatīt tikai jaunākās piedzīvojumu un medību raidījumu (piemēram, "Uz Meža Takas") epizodes un filmas.[16]

  1. Vents Kainaizis. Latvijas Kino. Enciklopēdija par latviešu filmām un to veidotājiem. Rīga, Latvija : A/S Preses Nams, 2005. 9. lpp. ISBN 9984-36-070-9.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Superpozīcija un kino. «VFS Films» 25 gadu jubilejas saruna ar producentu Uldi Cekuli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-21.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Burve-Rozīte, Anda (23.01.2013.). "Starp biznesu un mākslu". Ir 2013. Nr.4(146): 34.-37..
  4. 4,0 4,1 «VFS Films | Work». www.vfs.lv. Skatīts: 2024-05-21.
  5. «Ar jaunām sērijām turpināsies raidījums 'Literatūre' jeb ceļojums ar rakstniekiem». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-21.
  6. «VFS FILMS | LinkedIn». lv.linkedin.com (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  7. «VFS Films | About». www.vfs.lv. Skatīts: 2024-05-21.
  8. «Vides Filmu studija / VFS films svin 20 - Kino Raksti». www.kinoraksti.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-21.
  9. Nacionālais Kino centrs. «VFS Films Filmas», Skatīts 20.05.2024.. Skatīts: 20.05.2024..
  10. FILMS, VFS (2011-12-29), Mostieties. Atjaunināts: 2024-05-21
  11. 11,0 11,1 Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas Centrs (2002). "Gada pārskats 2001". Latvijas Nacionālais Kino Centrs.
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas Centrs (2004.). "GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS 2003". Latvijas Nacionālais Kinematogrāfijas Centrs.
  13. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" (2007). "GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS 2007". Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs".
  14. Nacionālais Kino centrs (2012). "2012. gada publiskais pārskats". Nacionālais Kino centrs.
  15. «NOMAD.LV». web.archive.org. 2014-05-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-04. Skatīts: 2024-05-21.
  16. «nomad.lv». web.archive.org. 2023-10-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-02. Skatīts: 2024-05-21.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]