Pēteris Krilovs
- Šis raksts ir par latviešu režisoru. Par krievu rakstnieku skatīt rakstu Ivans Krilovs.
| Pēteris Krilovs | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis |
1949. gada 18. februārī.svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR | |||||
| Nodarbošanās |
režisors skatuves mākslas pedagogs | |||||
| Vecāki | tēvs Osvalds Bileskalns | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Pēteris Krilovs (dzimis 1949. gada 18. februārī Rīgā)[1] ir latviešu kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs. Iestudējis teātra izrādes Daugavpils teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Liepājas teātrī, Valmieras Drāmas teātrī.[2]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1949. gadā Rīgā Osvalda Bileskalna ģimenē, dzīvoja Mazajā Nometņu ielā Pārdaugavā. Viņa tēvs bija Latvijas Centrālās padomes loceklis kopš 1943. gada, kuru 1951. gadā čekisti apcietināja un sodīja ar nāvi. Pēc tēva nāves māte viņa uzvārdu nomainīja uz savu meitas uzvārdu (Kalniņš), bet vēlāk uz patēva uzvārdu (Krilovs).[3]
1966. gadā Pēteris Krilovs beidza mācības Rīgas 47. vidusskolā,[4] līdz 1969. gadam strādāja par rekvizitoru un režisora asistentu Rīgas Kinostudijā. 1975. gadā absolvēja Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā.[1] 1976. gadā sāka režisora karjeru,[1] debitējot ar 1977. gada filmu "Un rasas lāses rītausmā".[1] No 1988. gada mācīja aktiermeistarību un režiju Latvijas Mākslas akadēmijā, tēloja nelielās kinolomās.[5]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Krilovs no 1991. līdz 1996. gadam bija Daugavpils teātra režisors, arī mākslinieciskais vadītājs no 1994. līdz 1996. gadam.[1] 1998. gadā bija viens no Jaunā teātra institūta dibinātājiem, institūta valdes priekšsēdētāja vietnieks.[1] 1993. gadā sāka strādāt Latvijas Kultūras akadēmijā.[1]
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Un rasas lāses rītausmā" (1977),
- "Vasara bija tikai vienu dienu" (1980),
- "Mana ģimene" (1982),
- "Durvis, kas tev atvērtas" (1984),
- "Sižeta pagrieziens" (1988),
- "Nomale" (1985),
- "Kā mēs aizgājām no mājām" (1985),
- "Maestro" (1989),
- "Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru" (1990),
- "Tēvzemei un brīvībai" (1990),
- "Starp debesīm un zemi - Augšdaugava" (1994),
- "Leģenda par Jāni Tīdemani" (1998),
- "Rīga skatās bildes" (2001),
- "Lieta: Kombināts" (2002),
- "Dina" (2005),
- "Klucis — nepareizais latvietis" (2008).
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Teātra darbinieku savienības balva par darbu teātra pedagoģijā 1992. gadā.[2]
- Lielā Kristapa balva 1994. gadā par dokumentālo filmu "Starp debesīm un zemi. Augšdaugava".[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 508. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ 2,0 2,1 «Pēteris Krilovs». Filmas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. februārī. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
- ↑ Cik tev uzvārdu? Saruna ar “angļu spiega” dēlu Pēteri Krilovu Vija Beinerte la.lv 2014. gada 19. oktobrī
- ↑ «Pēteris Krilovs». Lcb.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
- ↑ «Pēteris Krilovs». Makslinieki.lv. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Filmas.lv profils
- Latvijas Nacionālā teātra profils Arhivēts 2012. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Pēteris Krilovs izrades.lv
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|