Vampīrs (sikspārnis)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par sikspārņiem. Par citām jēdziena vampīrs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vampīrsikspārnis.

Vampīrs jeb vampīrsikspārnis ir neliels spārnots zīdītājs, kas sūc citu dzīvnieku asinis uzturam. Pastāv trīs sikspārņu sugas, kas pārtiek dzerot asinis - Parastais vampīrsikspārnis (Desmodus rotundus), Spalvkāju vampīrsikspārnis (Diphylla ecaudata) un Baltspārnu vampīrsikspārnis (Diaemus youngi). Visas trīs sugas dzīvo Amerikā no Meksikas līdz Brazīlijai, Argentīnai un Čīlei.

Vampīrsikspārņi dzīvo kolonijās (vairāki desmiti un pat simti sikspārņu) līdzenumos un kalnu piekajēs. Tāpat kā citas sikspārņu sugas, vampīri ir nakts dzīvnieki un orientējas tumsā ar skaņu signālu palīdzību. Dienā viņi patveras koku dobumos, alās, un pat cilvēku māju bēniņos - vietās, kur ir tumšs un vēss. Savukārt naktī tie dodas barības meklējumos. Parastie vampīrsikspārņi uzbrūk guļošiem zirgiem, kazām, cūkām vai līdzīgiem dzīvniekiem, bet spalvkāju un baltspārnu vampīrsikspārņi barojas no putniem. Ar diviem asajiem priekšzobiem viņi iegriež upura ādu un ar mēli nolaiza asinis, kas tek no izveidojušās brūces. Vampīrsikspārņu siekalas satur īpašu vielu, kas padara brūci nejūtīgu un aizkavē asiņu sarecēšanu, ļaujot sikspārnim netraucēti baroties.

Vampīrsikspārņi labi lido un spēj ātri skriet, salikuši plecus priekšpleca garumā.

Vampīrsikspārņi ir nelieli dzīvnieki un nespēj izdzert tik daudz asinis, lai upuris nomirtu no asiņu zuduma. Taču šie sikspārņi bieži ir bīstamu slimību pārnēsātāji un šī iemesla dēļ ikgadus ir vanojami daudzu tūkstošu mājdzīvnieku nāvē.