Meksika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Meksikas Savienotās Valstis
Estados Unidos Mexicanos
Meksikas karogs Meksikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"La Patria es Primero" ("Tauta ir pirmā")
Himna"Himno Nacional Mexicano" ("Meksikāņu nacionālā himna")
Location of Mexico
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Mehiko
972 550) 19°03′N 99°22′W / 19.050°N 99.367°W / 19.050; -99.367
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Enrike Penja Njeto
Neatkarība no Spānijas 
 -  Deklarēta 1810. gada 16. septembrī 
 -  Atzīta 1821. gada 27. septembrī 
Platība
 -  Kopā 1 972 550 km² (15.)
 -  Ūdens (%) 2,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. g. 119 530 753 (10.)
 -  Blīvums 61/km² (142.)
IKP (PPP) 2015. gada aprēķins
 -  Kopā $2,224 triljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $18 857 
Džini koef. (2014) 48,2 (augsts
HDI (2014) 0,756 (augsts) (54.)
Valūta Meksikas peso (MXN)
Laika josla (UTCno -8 līdz -6)
Interneta domēns .mx
ISO 3166-1 kods 484 / MEX / MX
Tālsarunu kods +52

Meksika (spāņu: México), oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ziemeļos robežojas ar ASV, bet dienvidos tā robežojas ar Gvatemalu un Belizi. Meksiku rietumos apskalo Klusais okeāns, bet austrumos to apskalo Karību jūra un Meksikas līcis. Meksikas kopējā platība ir 1 972 550 km² un tā ir piecpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Pēc 2015. gada provizoriskajiem datiem Meksika ar 119,53 miljoniem iedzīvotāju ir desmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kuri pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.

Meksika ir federāla prezidentāla republika, kas sastāv no 31 štata un viena federālā distrikta. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko. Meksika ir OECD, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G-20 dalībvalsts. 1994. gadā tā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kas tika uzņemta OECD. Meksikai ir piecpadsmitais lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP un vienpadsmitā pēc pirktspējas paritātes. Tiek prognazēts, ka 2050. gadā Meksika varētu kļūt par piekto vai septīto lielāko ekonomiku pasaulē.[1] 2015. gadā tā bija devītā visapmeklētākā valsts pasaulē ar vairāk kā 32,1 miljoniem ārvalstu apmeklētājiem.[2] Meksika ir septītajā vietā pasaulē pēc UNESCO pasaules mantojuma objektu skaita.[3]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats — no kalnu virsotnēm, kuras patstāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 m virs jūras līmeņa sauc par „karsto zemi”, 910 — 1800 m — par „mēreno zemi” un virs 1800 m — par „auksto zemi”.

Mehiko pilsēta atrodas „mērenajā zemē”. Tur ir vēss un sauss klimats ar minimālām temperatūras svārstībām (vidēji 12 līdz 17 °C). Uz ziemeļiem no Mehiko temperatūras svārstības ir izteiktākas un maksimālā temperatūra var pārsniegt 45 °C. Tveice un niecīgais nokrišņu daudzums — mazāk nekā 250 mm gadā — izraisa lielu tuksnešu un pustuksnešu izveidošanos. Relatīvi sauss klimats ir arī Meksikas centrālajā un dienvidu daļā, un tikai tropiskajos apgabalos Meksikas pašos dienvidos un dienvidaustrumos bieži un pamatīgi līst. Mitrākie Meksikas reģioni ir dienvidu un Jukatana; šie apgabali saņem vairāk nekā 3000 mm nokrišņu gadā.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksikas daudzveidīgais reljefs un klimats ir piemērota vide dažādiem dzīvniekiem un augiem. Pat viskarstākajos un sausākajos tuksnešos Meksikas ziemeļos krāšņi aug jukas un daudzu sugu kaktusi. Sausos apgabalos dzīvo arī kukaiņi, ķirzakas, koijoti un bruņneši. Meksikā ir apmēram 550 000 km2 mežu. Karstajos un mitrajos Meksikas dienvidos ir lietus meži, kur dzīvo pērtiķi, jaguāri, skudrulāči, daudzu sugu putni un ķirzakas. Sjerraamadres un citu kalnu nogāzēs zemāk par 400 m virs jūras līmeņa klāj lieli priežu un citu skujkoku meži. Šajos kalnos dzīvo lāči, mežacūkas un oceloti. Izcērtot mežus, daudzu dzīvo radību eksistence tiek apdraudēta, jo viņu dabiskās dzīvotnes ir izpostītas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksika ir bijusi mājvieta vairākām senām civilizācijām, arī olmekiem, maijiem un actekiem. Acteki Meksikā apmetās ap 1200. gadu un vietā, kur tagad atrodas Mehiko, uzbūvēja galvaspilsētu Tenočtitlanu. Acteku civilizāciju sagrāva spāņu iekarotāji 16. gadsimta sākumā. Dēvēta par Jauno Spāniju, Meksika bija spāņu pakļautībā līdz 1821. gadam, kad ieguva neatkarību. Tagad no 98 miljoniem meksikāņu Amerikas pirmiedzīvotāji ir 30%. Lielākā etniskā grupa ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji, kas sastāda 60% iedzīvotāju.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]