Vanagu iezis

Vikipēdijas lapa
Vanagu ieža izcilnis, kas izskatās līdzīgs netālajam Zvārtes iezim

Vanagu iezis (arī Roču iezis, Egļu krauja) ir aptuveni 250 m plats divpakāpju smilšakmens iezis Amatas labajā krastā, Cēsu novadā. Tieši pie upes ir 1—15 metrus augsts smilšakmens atsegums, bet Vanagu iezi veido divi klinšu stāvi, no kuriem apakšējais ir 250 m garš, bet augšējais īsāks. Abi ir aptuveni 15 m augsti. Iezī ir vairāki nobrukumi.[1] Iezī divas sāniskās erozijas alas — Bruņuzivju ala un P ala. Kopējais kraujas augstums ir 36 m.[2] Sākas lejpus mājām "Amatiņas", bet beidzas 700 m augšpus Veclauču tiltam.[3] Šis ir valsts aizsargājams ģeomorfoloģiskais un ģeoloģiskais dabas piemineklis.[4] Iezī ir atrodamas ir aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtas, kā arī atrastas bruņuzivju fosilijas.[1] Pār iezi plūst vairāki avoti, kas ziemas laikā veido vairākus leduskritumus.[5] Ieža nosaukuma rašanās nav zināma, bet vietējie ļaudis iezi dēvē par Egļu krauju apkārtējā, biezā egļu meža dēļ[2] un par Roču iezi tuvējā Roču rezervāta un Ročupītes dēļ.

Ieža siena

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°15′26″N 25°8′11″E / 57.25722°N 25.13639°E / 57.25722; 25.13639