Bruņuzivis
| Bruņuzivis | |
|---|---|
 Milzu bruņuzivs rekonstrukcija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Iedalījums | |
| |
 Bruņuzivis Vikikrātuvē | |
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase. Bruņuzivis dzīvojušas paleozoja ērā, sākot no silūra perioda, tai skaitā arī Latvijas teritorijā (galvenokārt devona periodā, kad tagadējās Latvijas teritorija atradās tuvu ekvatoram[1]). Bruņuzivju pārakmeņojumi atrasti galvenokārt Gaujas un Salacas baseinu iežu atsegumos, bet visbagātīgāk - Lodes mālu karjerā. Devona perioda beigās šīs klases zivis pilnībā izmirušas. Pirmās bruņuzivis dzīvojušas tikai saldūdeņos, vēlāk arī jūrās. Tās bija pirmie mugurkaulnieki, kuriem attīstījušies žokļi.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruņuzivis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |