Vannas ala

Vikipēdijas lapa
Ieeja Vannas alā

Vannas ala ( ungāru: Barlangfürdő, izrunā [ˈbɒrlɒŋkˌfyrdøː] no (ungāru: barlang [ˈbɒrlɒŋɡ] 'ala' + (ungāru: fürdő [fyrdøː] vanna) ir termiskā vanna dabiskā alā Miškolcas piepilsētā Miškolctapolcā, Ungārijā, 7 km no Miškolcas centra.[1]

Siltais ūdens (ar temperatūru ap 30°C) tiek uzskatīts par locītavu sāpju mazinātāju, un tāpēc, ka tajā ir mazāks sāļu saturs nekā lielākajā daļā termālo ūdeņu (ap 1000 mg/l), cilvēki tajā var peldēties daudz ilgāk, praktiski neierobežotu laiku. Vannas alu var apmeklēt visu gadu, izņemot janvāri. Ala un termiskais avots ir zināmi kopš seniem laikiem, bet Tapolca kļuva par iecienītu peldvietu tikai pēc osmaņu atkāpšanās no Ungārijas (16.—17. gs.). Šajā laikā teritorija piederēja grieķu pareizticīgo klosterim Miškolcas Gerembejā; Tapolcas izveidošana par peldvietu bija klostera priekšnieka ideja 1711. gadā. Viņš arī atveda ārstus no Kasas, mūsdienu Košices Slovākijā, lai pārbaudītu ūdens labvēlīgo iedarbību. 1723. gadā tika uzcelti trīs baseini un krodziņš. Pati ala vēl netika izmantota, un baseini atradās ārpusē. Ūdens bija vēsāks nekā tagad, jo baseinu piepildīšanai tika izmantoti arī Tapolcas aukstā ūdens avoti (kuriem tagad ir liela nozīme Miškolcas apgādē ar dzeramo ūdeni). Līdz 18. gadsimta vidum pēc neilga laika popularitātes kūrorts tika atstāts novārtā, un ap 19. gadsimta sākumu ēkas bija nonākušas drupās.

Alas iekšienē

1837. gadā jaunais Gerembejas klostera priekšnieks ēkas lika atjaunot un paplašināt. Viņš arī lika uzbūvēt pirmo iekštelpu baseinu (lai arī tas joprojām atradās ārpus alas), kurš bija paredzēts tikai turīgajiem viesiem.

20. gadsimta sākumā augošā Miškolcas pilsēta atpirka šo teritoriju no grieķu pareizticīgo baznīcas ne tikai termālā ūdens, bet arī dzeramā ūdens avota (kas tagad nodrošina pusi no pilsētas ūdens apgādes) dēļ.

Turpmākajos gados tika uzceltas jaunas publiskās vannas. 1934. gadā Tapolca tika oficiāli atzīta par kūrortpilsētu. 1939. gadā sākās jaunas peldvietas celtniecība. Būvniecības laikā tika izdarīti vairāki arheoloģiski atklājumi, un tika atrasts jauns, iepriekš nezināms avots ar ūdens temperatūru 31,5°C. Termiskā vanna tika atvērta 1941. gadā, bet pašas alas vanna tika atvērta tikai 1959. gada 14. maijā.

Kopš tā laika avotu komplekss ir paplašināts vairākas reizes. Āra baseins un raksturīgais, gliemežveidīgais jumts tika uzcelti 1969. gadā. Astoņdesmitajos gados tika izbūvētas jaunas telpas un koridori, kā arī siltāki baseini (34°C un 36°C). Kārtējā pirts kompleksa paplašināšana sākās 1998. gadā.

Kopējais alas garums pašlaik ir 561 metrs, maksimālā vertikālā līmeņa starpība līdz 38 metriem, no tiem 18 metru dziļumā un 20 metru augstumā.[2]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]