Slovākija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slovākijas Republika
Slovenská republika
Slovākijas Republikas karogs Slovākijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaNad Tatrou sa blýska
"Zibens virs Tatriem"

Location of Slovakia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bratislava
48°09′N 17°07′E / 48.150°N 17.117°E / 48.150; 17.117
Valsts valodas slovāku valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Andrejs Kiska
 -  Premjerministrs Roberts Fico
Neatkarība miermīlīga atdalīšanās no Čehoslovākijas 
 -  Datums 1993. gada 1. janvārī1 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 49 035 km² (130.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīga
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 5 415 949 (116.)
 -  Blīvums 111/km² (88.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $109,677 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $20 267 
HDI (2004.) 0,863 (augsts) (42.)
Valūta Eiro2 ()
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .sk3
ISO 3166-1 kods 703 / SVK / SK
Tālsarunu kods +4214
1 Čehoslovākija sadalījās Slovākijā un Čehijas Republikā (Samta šķiršanās).
2 2009. gada 1. janvārī Slovākija pāries uz Eiro pēc kursa €1 = 30,1260SKK.
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4 Līdz 1997. gadam kopā ar Čehijas Republiku lietoja kodu 42.

Slovākija (slovāku: Slovenská), oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju un ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km² un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ar 5,415 miljoniem iedzīvotāju ir deviņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, OECD un PTO pilntiesīga locekle.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Donavas labā krasta teritorija līdz 5. gadsimtam ietilpa Senās Romas impērijas sastāvā, pēc impērijas sabrukuma tagadējās Slovākijas teritorijā uz dzīvi apmetās slāvu ciltis, kas 7. gadsimtā nodibināja Samo valsti. Vēlāk tā atradās avāru (8. gs.), Morāvijas valsts (9. gs.) un Ungārijas (11.-16. gs.), vēlāk Habsburgu monarhijas pakļautībā. Pēc Pirmā Pasaules kara beigām Slovākija kopā ar Čehiju apvienojās un izveidoja Čehoslovākiju. Otrā pasaules kara laikā pastāvēja no Trešā reiha atkarīga Slovākijas valsts. Vēlāk Slovākijas teritorija nonāca komunistu rokās un kļuva par Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas daļu. 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai, tika pasludināta neatkarīga Slovākijas Republika. 2004. gadā Slovākija iestājās ES un NATO. Slovākija ir daļa no Šengenas zonas un 2009. gada 1. janvārī par Slovākijas oficiālo valūtu kļuva eiro.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijas topogrāfiskā karte

Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu - dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlahovski štīt (Gerlachovský štít, 2,655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols - Krivāņa kalns (Kriváň). Galvenās upes Slovākijā ir Donava (robežupe ar Ungāriju), Vāha un Hrona. Slovākija atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.

Valsts platība ir 48845 km ². 31% teritorijas aizņem aramzemes, 17% ganības, 41% mežu, 3% kultivēto zemju. Pārējie 8% aizņem pilsētas, infrastruktūra, kalni un cita neizmantojama zeme.

Slovākija ir iekšzemes valsts, tai nav jūras izejas, bet ir sauszemes robežas ar piecām valstīm. Slovākijas robeža ar Poliju ziemeļos ir 547 km gara, robeža ar Ukrainu austrumos 98 km, ar Ungāriju dienvidos 669 km, robeža ar Austriju dienvidrietumos - 106 km un Čehiju ziemeļrietumos - 252 km. Valsts robežu kopgarums ir 1672 km.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijas Republikā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju. 51,3% ir sieviešu. Vidējais sieviešu dzīves ilgums - 77 gadi, vīriešu - 68 gadi. Slovākijā reģistrētas 2 865 apdzīvotas vietas, no tām 136 pilsētas. Vidēji vienā apdzīvotajā vietā dzīvo 1 874 iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums ir 111/km². Pēc iedzīvotāju skaita Slovākija atrodas apmēram divdesmitajā vietā Eiropā.

Iedzīvotāju vairākums ir slovāki (85,7%). Lielākā mazākumtautība ir ungāri (10,6%), tālāk seko čigāni (1,5%), čehi (1%) un rusīni jeb ukraiņi (1%). Ir arī citu tautību iedzīvotāji - krievi, vācieši, ebreji, poļi. Vairākums etnisko grupu pārstāvju dzīvo kopienās, atšķirti no citām tautībām, taču mūsdienās šīs robežas izzūd.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākija iedalās 8 apgabalos (kraj) - Banskas Bistricas, Bratislavas, Košices, Nitras, Prešovas, Trenčīnas, Trnavas un Žilinas apgabalā. Apgabali savukārt iedalās apriņkos (okres, pašlaik Slovākijā ir 79 apriņķi). Apriņķi iedalās pagastos (obec).

Lielākās pilsētas:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]