Vastlāvji

Vikipēdijas lapa

Vastlāvji jeb vastlāvis (lejasvācu: fastelauendt "gavēņa priekšvakars") bija Rīgas saviesīgās dzīves galvenais gada notikums, kuram sāka gatavoties ap Ziemassvētkiem un svinēja nedēļā pirms gavēņa iestāšanās (pirms Pelnu dienas). To rīkoja Rīgas Melngalvji ar Lielās ģildes tirgotāju piedalīšanos. Vastlāvjus svinēja arī lībieši Kurzemes jūrmalā, bet citur Latvijā šie svētki bija vairāk pazīstami kā meteņi jeb metenis. Jaunsudrabiņa "Zaļajā grāmatā" minēts, ka kalendārā atzīmētie Vastlāvji Sēlijā saukti par Pīrāgiem vai Pelnu dienu.[1]

Rīgas tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svinību vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vastlāvju svinēšana un dejas Jaunajā namā minēti jau 1354. gada Svētā Jura tirgotāju brālības statūtos. Īpaši Vastlāvju mielasta un turnīra noteikumi bijuši jau 1416. gada Melngalvju brālības statūtos, bet 1510. gadā tika izstrādāts vesels Vastlāvju svētku reglaments, ko vēlāk papildināja rātes izdoti svinēšanas noteikumi.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paši Vastlāvju svētki sākās pirmdienā pirms Vastlāvjiem ar mazo mielastu. Tajā pašā dienā notika alus nogaršošana. Arī otrdienā notika mazais mielasts - tikai bez viesiem. Abās šajās dienās melngalvji rotāja sienas ar flāmu paklājiem un gleznām. Svētku kulminācija sākās trešdien un ilga 8 dienas ar grezniem svētku mielastiem, daudziem viesiem, mūziku, izjādēm, turnīriem tirgus laukumā, parādēm, dejošanu un atkal ar plašu dzīrošanu. Dejošana notika gan tirgus laukumā, gan pašā Melngalvju namā.

Svētku tēriņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais svētku tēriņš Melngalvju namā bija 11 lastu alus un medalus, kas gatavots no 5 podiem medus; gaļas ēdieniem garšvielu vien tika izlietots 2 mārciņas ingvera, 2 mārciņas muskatriekstu, 4 mārciņas Āfrikas piparu; maize, gaļa, zivis, dārzeņi un augļi - cik katrreiz vajadzīgs, turklāt vēl 2 mārciņas konfekšu.

Lībiešu tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Vastlāvji mums ir augsti svētki (..). To otrdienas vakaru pēc saules noiešanas meitas to Vastlāvju sāk dzīt. Tad tās skraida no vienām mājām uz otrām un dzied tādas bezkaunīgas dziesmas, ko kaunos še ierakstīt. Kad tās labu brīdi priekšnamā izbļaustījušās, tad saiminiece atver durvis un ielaiž istabā, kur tās vēl jo trakāki dzied. Ja ierauga vīrieti, tad plēš, rausta to zemē un vazā pa plānu apkārt. Nama māte pa tam uz galda salikusi lielu čupu pīrāgu (ar zivīm ceptus raušus), brandvīna blašķi un alus ķipi, un lielu bļodu ar vārītām pupām un zirņiem klāt, ved tad tos godīgos viesus pie tā piekrauta galda un lūdz, lai ēd un dzer, cik sirds saņem. Jo zināms, ja šos viesus labi nemielo, tad jēri un kazlēni visi klibos. Labi izmielots gāžas viss meitu tracis atkal projām uz citām majām un taisa tur tādus pašus godus".

(No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām." 1852.)

Latviešu tautas dziesma par vastlāvju svinēšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeŗam, brāļi, šodieniņ Ar ozola kanniņām! Ieš' vasaru Jelgavā, Pirkš' sudraba biķerīti. (40-1 [Bigauņciems, nr. 30909]).

Lasis meta maigu mirgu, Kad es dzēru Vastlāvos; Nemet, lasi maigu mirgu, Drīz tu būsi iedzirknī. (Z, Vāne)

Dzer, brālīti, šo dieniņu, Šī dieniņa dzeramā; Rītu vilksim zēģelītes Līdz pašam vakaram (V, Taurene)

Svinēšanas datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Vastlāvju, tāpat kā Lieldienu, svinēšanas laiku nosaka pēc Mēness kalendāra, tad katru gadu Vastlāvju otrdiena ir citā dienā:

Gads Datums
2012. 21. februāris
2013. 12. februāris
2014. 4. marts
2015. 17. februāris
2016. 8. februāris
2017. 28. februāris
2018. 13. februāris
2019. 5. marts
2020. 25. februāris

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Jaunsudrabiņš. Kopoti raksti. 11. sējums. Zaļā grāmata. Rīga: Liesma, 1983. - 79 lpp.