Lielā ģilde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks.
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854).

Rīgas Lielā ģilde jeb Svētās Marijas ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354. līdz 1939. gadam un pulcējās Minsteres istabā, kas līdz pat mūsdienām saglabājusies Lielās Ģildes namā. Tā pastāvēja līdztekus Mazajai ģildei jeb Svētā Jāņa ģildei, kas apvienoja Rīgas amatniekus. Ģildes statūtos bija minēts, ka tās uzdevums ir "saviesīguma, pieklājīgas sadzīves, dzīru, labdarības un dvēseliskuma kopšana". [1]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1252. gadu pilsoņi nodibināja Svētā Krusta ģildi (Heilig-Kreuz-Gilde). Pēc tam, kad 1282. gadā Rīga iestājās Hanzas savienībā, Ģildes brāļu sanāksmes vietas bija sabiedriskās telpās, ko dēvēja par Minsteres jeb Lielo istabu (latīņu: stuba de Monasterio, lejasvācu: den groten Gildenstoven) un Zostes (Soest) jeb Mazo istabu, kas celti ap 1300. gadu un atradās blakām Katrīnas klosterim. 1354. gadā Minsteres istabas tirgotāji atdalījās un izveidoja savus statūtus (Schragen – šrāgas), un tādēļ šis gads pieņemts kā Lielās ģildes dibināšanas gads.

Lielā ģilde kā Rīgas pašpārvaldes institūcija (1354-1877)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš Livonijas konfederācijas laikiem Lielā ģilde kopā ar Mazo ģildi un Rīgas rāti izlēma visus svarīgākos Rīgas pilsētas ārpolitiskos un iekšpolitiskos jautājumus. 1408. gadā ģildes brāļi nodibināja Strēlnieku ģildi. Kopš 1425. gada ir zināms, ka Lielās ģildes brālības Galda ģilde piekopa Svētās Marijas kultu, kam pakāpeniski pievienojās arī pārējie ģildes brāļi. 1521. gadā Minsteres istabai piebūvēja "Līgavas kambari". 1540. gadā Lielā ģilde no Rīgas rātes ieguva tiesības baznīcu pārvaldē, bet 1554. gadā Svētā Gara Konventa pārvaldē, bet 1559. gadā tiesības piedalīties nodokļu pārvaldē. No 1558. gada Lielā ģilde pārvaldīja Milde Gift novēlējumu. Pēc Livonijas kara beigām Rīgas patstāvības periodā (1562-1582) Lielā ģilde ieguva vēl lielāku ietekmi Rīgas pilsētas pārvaldē un tā kļuva par elitāru organizāciju. Rīgas rātes lēmumi ieguva likuma spēku vienīgi ar abu ģilžu piekrišanu. [2]

Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā 1610. gadā Lielās ģildes namu atjaunoja, bet 1697. gadā tā fasādi pārbūvēja baroka stilā. 1854.-1859. gadā arhitektu K. Beines un H. Šēla vadībā Lielās ģildes ēka tika pārbūvēta Tjudoru gotikas stilā, saglabājot Minsteres istabu tās oriģinālajā veidolā.

Privātas sabiedriskas organizācijas periods (1877-1939)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Krievijas impērijas pilsētu likuma ieviešanas Latvijas teritorijā 1877. gadā Lielā ģilde zaudēja savas politiskās tiesības. Pēc pirmās Rīgas pilsētas domes un pilsētas galvas ievēlēšanas 1877. gadā ģildes bija spiestas nodot Domei teātri, bāriņu namu, pilsētas ganības, diskonta banku, gāzes iestādi un ūdensvadu. Līdz 1917. gadam ģildes paturēja tiesības deleģēt pa vienam pārstāvim pilsētas nodokļu pārvaldē.

Neilgi pirms Pirmā Pasaules kara beigām 1918. gada 8. novembrī Lielās ģildes vecākā Vilhelma Reimersa vadībā tika nodibināta Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, kas 13. novembrī publicēja aicinājumu iestāties Baltiešu zemessardzē ("Baltijas landesvērā"). Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja uzņēmās arī vācbaltiešu starptautisko interešu pārstāvniecību.

1923. gadā Lielā ģilde tika pārveidota par "Rīgas Lielās ģildes biedrību" ar kultūras un sabiedriskās biedrības funkcijām. Lielās ģildes vecākie Eižens Arnals, Roberts Brunnerts, Heinrihs Buksels, Alfrēds Jakšs, Oskars Jakšs, Ernests Kerkoviuss, Kārlis Masts, Harijs Reimans un Vilhelms Reimerss 1924. gadā izveidoja brīvmūrnieku ložu "Jāņuguns", par kuras vadītāju kļuva Vilhelms Reimerss, vēlāk Oskars Jakšs. Ložas vajadzībām Lielās ģildes ēkā iekārtoja atsevišķu istabu.

1931. gadā Lielajā ģildē bija 399 brāļi, no tiem 283 tirgotāji, 108 literāti un 8 zeltkaļi. [2] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1936. gadā Lielās ģildes nams tika nacionalizēts un pārbūvēts par Kongresu namu. 1936. gadā dibinātā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pārņēma Lielās ģildes funkcijas un tās arhīvs tika nodots Latvijas Vēstures arhīvam. Pēc vācbaltiešu izceļošanas no Latvijas (Umsiedlung) mikrofilmas ar Lielās ģildes dokumentiem nokļuva Vācijā un tiek glabātas Herdera institūtā. [3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stadtverfassung im Baltikum: Die Große Gilde zu Riga (no Herdera institūta krājuma)
  2. 2,0 2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca 6. sējums, Rīga 1931., 11271-77 slejas
  3. Stadtverfassung im Baltikum: Die Große Gilde zu Riga