Vedrans Smailovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vedrans Smailovičs
Vedran Smailović
Evstafiev-vedran-smailovic-sarajevo1992w.jpg
Vedrans Smailovičs Sarajevā 1992. gadā
Galvenā informācija
Dzimis 1956. gada 11. novembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Dienvidslāvija Sarajeva, Dienvidslāvija
Žanri klasiskā mūzika
Nodarbošanās čellists, komponists, pedagogs
Instrumenti čells
Vedrans Smailovičs uzstājas Sarajevas daļēji iznīcinātajā Nacionālajā bibliotēkā 1992. gadā.

Vedrans Smailovičs (dzimis 1956. gada 11. novembrī), zināms arī kā "Sarajevas čellists", ir mūziķis no Bosnijas un Hercegovinas, bijušais Sarajevas stīgu kvarteta čellists.

Viņš spēlēja Sarajevas Operā, Sarajevas Filharmoniskajā orķestrī, Sarajevas RTV Simfoniskajā orķestrī un Sarajevas Nacionālajā teātrī.

Sarajevas aplenkuma laikā viņš regulāri spēlēja savu čellu sagrautās ēkās, bieži izpildot Tomāso Albinoni Adagio G MinorāSmailovičs piesaistīja uzmanību visā pasaulē. Viņam par godu komponists Deivids Vailds sarakstīja skaņdarbu čella solo, The Cellist of Sarajevo, kuru ierakstīja Jo-Jo Ma. Pols O'Nīls aprakstīja Smailoviča uzstāšanās kā iedvesmu Savatage un Trans-Siberian Orchestra skaņdarbam Christmas Eve/Sarajevo 12/24. Folkmūziķis Džons Makkačeons sarakstīja dziesmu In the Streets of Sarajevo.

Kanādiešu autore Elizabete Vellbērna sadarbojas ar Smailoviču, radot bērnu grāmatu Echoes from the Square (1998). Cits kanādiešu autors Stīvens Galovejs izmantoja Smajloviču kā tēlu savā labi pārdotajā 2008. gada romānā The Cellist of Sarajevo. Grāmatā vārdā nenosaukts čellists 22 dienu garumā katru dienu četros pēcpusdienā tajā pašā vietā spēlē čellu, lai godinātu 22 cilvēkus, kurus nogalinājis mīnmetēja šāviņš, kad 1992. gada 26. maijā viņi stāvēja rindā pēc maizes. Notikums, ieskaitot datumu, ir izdomāts.[1] Smailovičs pēc grāmatas izdošanas publiski pauda savu sašutumu. Viņš teica: "Viņi nozaga manu vārdu un identitāti", sagaidot atvainošanos un kompensāciju.[1]

Smailovičs aplenkuma laikā uzstājās arī bērēs, lai arī bieži tās bija snaiperu mērķis. 1993. gada beigās viņš aizbēga no pilsētas un kopš tā laika ir bijis iesaistīts vairākos mūzikas projektos kā izpildītājs, komponists un diriģents.

Šobrīd viņš dzīvo Vorenpointā, Ziemeļīrijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 David Sharrock. «Out of the war, into a book and in a rage». The Australian.