Velika Planina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Velika Planina
Velika Planina
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Slovēnija Slovēnija
Ģeogrāfiskais apgabals Balkāni
Ietilpst Kamnikas—Saviņas Alpos
Platība 5,8 km2
Vidējais augstums 1500 m
Augstākais kalns Gradišče
Augstums 1666 m
Koordinātas 46°17′49″N 14°39′7″E / 46.29694°N 14.65194°E / 46.29694; 14.65194Koordinātas: 46°17′49″N 14°39′7″E / 46.29694°N 14.65194°E / 46.29694; 14.65194
Velika Planina (Slovēnija)
Velika Planina
Velika Planina
Velika Planina (Eiropa)
Velika Planina
Velika Planina
Velika Planina Vikikrātuvē

Velika Planina jeb Lielā ganību plakankalne[1] ir plakankalne Slovēnijas ziemeļu daļā karsta Kamnikas—Saviņas Alpos uz ziemeļaustrumiem no Kamnikas pilsētas, Kamnikas pašvaldībā ap 30 km uz ziemeļiem no Ļubļanas. Tās platība ir 5,8 km² un vidējais augstums 1500 metru virs jūras līmeņa. Tās augstākais punkts ir Gradiščes kalns, kas sasniedz 1666 m augstumu. Ir vairākas apdzīvotas vietas: Velika Planina (“Lielās ganības”), Mala Planina (“Mazās ganības”), Gojška Planina (“Gojšas ganības”), Tiha Dolina (“Klusā ieleja”) un citas, kā arī ganu vasaras mītnes; tomēr tikai 4 cilvēki ir reģistrēti kā pastāvīgie iedzīvotāji. Vairums no ēkām ir viesu mājas, kas būvētas līdzīgi tradicionālajam stilam. Velika Planina ir bieži tūristu apmeklēta gan ziemā kā slēpošanas kūrorts, gan vasarā kā atpūtas vieta.

Galvenokārt plakankalni klāj ganību pļavas, vietām ir egļu un pundurpriežu audzes. Uz ziemeļiem no Gradiščes atrodas pussagruvušas Vetrnices alas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos plakankalni izmantoja ganībām. Vecākās būdas tiek datētas ar 16. gadsimtu. Veclaicīgās būdas bija ovālas, jumti gandrīz līdz zemei klāti ar lubām, bez logiem, durvīm vai skursteņa.[2]

1931.—1932. gada ziemā aizsākās tolaik jauna ziemas tūrisma forma — baitarstvo, kad ganu mītnes ("baitas") pa ziemu tika izīrētas atpūtniekiem. Otrā pasaules kara laikā vācu spēki un viņus atbalstošie slovēņu "domobranci" ("māju aizsargi") gandrīz visas būdas nodedzināja.[2] Tāpat tika nodedzināta Sniegu Dievmātei veltītā kapela, ko 1938. gadā uzcēla slovēņu arhitekts Jože Plečniks. To atjaunoja 1988. gadā.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie tūristu ceļi uzkļūšanai Velika Planinā ir trošu pacēlājs no rietumiem un gājēju takas no dienvidiem un austrumiem.[2] Priekš tūristiem tiek izgatavoti un pārdoti vēsturisko saimniecību koka priekšmeti (karotes, kausi utt.), kā arī trniči — siers bumbieru formā.

Rietumdaļā atrodas kalnu slēpošanas trases, kuras darbojas tikai piemērotos sniega apstākļos, jo ekoloģisku apsvērumu dēļ tajās aizliegts lietot mākslīgo sniegu.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]