Krucifikss

Krucifikss dzīvojamā telpā

Krucifikss sakrālā telpā

Krucifikss (latīņu: cruciare, crucifixus; angļu: crucifix, vācu: Kruzifix, lietuviešu: krucifiksas) ir krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā.

Krucifiksu formas var būt visdažādākās, no miniatūrām figūriņā, ko ticīgie karina kaklā vai pie rožukroņa, lielākām dzīvojamās vai sakrālās telpās pie sienas karināmām figūrām, līdz monumentāliem uzstādījumiem brīvā dabā (sastopami Latgalē, Bavārijā, Austrijā, Lietuvā, Polijā, Šveicē u. c). Arī materiāli iespējami visdažādākie, sākot ar metālo, akmeni, betonu un beidzot ar koku vai plastmasu.

Latvijā vienīgais reģions, kur krucifiksi sastopami ārpus baznīcas ēkas vai dzīvojamām telpām, ir Latgale. Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi sastopami lauku ainavā, visbiežāk tālu no lielajiem ceļiem, krūmos ieaugušas, kokā, akmenī vai citā materiālā veidotas nelielas būvformas, ko vietējie iedzīvotāji sauc par ceļmalas jeb sādžas krustiem. Tie nereti ir diezgan sarežģīti veidojumi, kuros ietilpst arī krustā sistā Kristus tēls.

Tradīcijas

"Katrā Latgales sādžā bija vismaz viens krucifikss, bet lielākajās pat divi: viens katrā sādžas galā. Tas bija cilvēku vienotājs un kopā saucējs." (L.Latkovskis, Acta Latgalica 2; 1968.) Tā ka Latgalē bija lielas draudzes un baznīcas cita no citas atradās tālu, XIX gs. beigās izveidojās tradīcija, ka katoļu Maija dievkalpojumi tika noturēti apdzīvotās vietās pie sādžas krusta. Tie notika bez mācītāja, pašu dievlūdzēju izvēlētas personas vadībā. Parasti tā bija sieviete, kurai bija organizatora dotības un laba balss. Pārsvarā dziedāja garīgas dziesmas Jaunavas Marijas godināšanai, bet lūgšanas beidza ar dziesmu "Loba nakts".

Sīkāk skatīt rakstu: Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi

Ārējās saites

• Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija
• Archæology of the Cross and Crucifix (angļu val.)
• The Cross and Crucifix in Liturgy (angļu val.)
• Crucifix carving (angļu val.)