Pāriet uz saturu

Velsiešu īpašvārdu atveidošana

Vikipēdijas lapa

Velsiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Velsiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido velsiešu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Velsā. Velsiešu cilmes personvārdus un vietvārdus ārpus Velsas pēc šiem norādījumiem var atveidot gadījumos, ja ir zināms, ka šos vārdus izrunā atbilstoši velsiešu valodas principiem.

Velsiešu valodas alfabēts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Velsiešu valodas alfabētā ir 29 burti, no kuriem 8 ir digrafi:[1]

a b c ch d dd e f ff g ng h i j l ll m n o p ph r rh s t th u w y

Patskaņi ar diakritiskajām zīmēm â, à, á, ä ietilpst pareizrakstības sistēmā, bet netiek uzskatīti par patstāvīgiem alfabēta burtiem. Līdzskaņi k, q, v, x, z nav iekļauti alfabētā un tiek lietoti tikai svešvārdos un dažos aizgūtajos vārdos.

Atveidojot Velsas vietvārdus, jāizšķir vietvārdi velsiešu valodā un velsiešu cilmes vietvārdu angliskotās formas (RhaeadrRhayader, ConwyConway, LlanelliLlanelly). Velsiešu valodas nosaukumi atveidojami saskaņā ar šīm vadlīnijām, bet angliskotās formas — saskaņā ar šo nosaukumu anglisko izrunu.

Norādošos artikulus y, yr, 'r nosaukumu sākumā atmet (Y Waun – Vaina), bet saliktos nosaukumos starp nosaukumu daļām atveido, apvienojot nosaukumu (Pont-y-pŵl — Pontipūla).

Patskaņu atveidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar cirkumfleksu apzīmē garos patskaņus â, ê, î, ô, û, ŵ, ŷ, kas atveidojami ar attiecīgo latviešu valodas garo patskani ā, ē, ī, o, ī, ū, ī saskaņā ar atveidošanas tabulu.

Burti a, e, i, o, u, w, y pozicionāli apzīmē garos patskaņus:

  • vārda pēdējā uzsvērtā atvērtā zilbē,
  • uzsvērtā zilbē pirms līdzskaņiem b, ch, d, dd, g, f, ff, th (Nefyn — Nēvina),
  • pirms -s vārda galotnē (Betws — Betūsa).

Ar gravi dažkārt apzīmē īsos patskaņus à, è, ì, ò, ù, ẁ, ỳ gadījumos, kad pozicionāli jābūt garajam patskanim.

Ar akūtu (á, é, í, ó, ú, ẃ, ý) dažkārt apzīmē uzsvērtu pēdējo zilbi. Atveidošanā neattēlojas.

Ar umlautu (ä, ë, ï, ö, ü, ẅ, ÿ) dažkārt patskaņu grupās apzīmē patskaņus, kas izrunājami atsevišķi, nevis kā divskaņi.

Divskaņu atveidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārda izskaņā divskaņi -ai, -ei, -oi, -ui atveidojami ar -aj-, -ej-, -oj-, -uj-, pievienojot attiecīgo dzimtes galotni, bet divskaņi -au, -eu, -iu, -ou attiecīgi -av-, -ev-, -iv-, -ov- (Abercwmboi — Aberkumboja, Llangernyw — Langerniva).

Fonētiskās atveidošanas tabula

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burts,

burtkopa

IPA

Latviešu

Piemērs

oriģinālā izruna IPA atveide latviski
a

/a, ɑː/

a

ā

Llanelli
Rhondda Cynon Taf
[ɬaˈnɛɬi]
[ˈr̥ɔnða ˈkənɔn ˈtaːv]
Laneli
Ronza Kinontāva

â

/ɑː/

ā

Cwmbrân [kʊmˈbrɑːn] Kumbrāna

ae

/ɑːɨ/z, /ai/d

ai

Caerdydd [kairˈdiːð] Kairdīza

ai

/ai/

ai

Llanfairfechan Lanfairfēhana

au

/aɨ/z, /ai/d

ai

aj

Blaenau Ffestiniog
Dolgellau
[dɔlˈɡɛɬaɨ] Blainai Festinioga
Dolgelaja

aw

/au, ɑːu/

au

av

Llywelyn Fawr
Abertawe
[ɬəˈwɛlɨn vaur]
[abɛrˈtauɛ]
Livelins Vaurs
Abertave
b

/b/

b

Aberystwyth [abɛrˈəstʊɨθ] Aberistuisa
c

/k/

k

Caergybi [kɑːɨrˈɡəbi] Kairgibi
ch

/χ/

h

Machynlleth' [maˈχənɬɛθ] Mahinlesa
d

/d/

d

Dyfed [ˈdəvɛd] Diveda

di

/dʒ/

[2]

dd

/ð/

z

Dduallt [ðɨ.aɬt] Zialts
e

/ɛ, ɛː/

e

ē

Ceredigion
Nefyn
[kɛrɛˈdɪɡjɔn]
[ˈneːvɨn]
Keredigjona
Nēvina

ê

/ɛː/

ē

ei

/əi/

ei

Eifionydd [əiviˈɔnɨð] Eivioniza

eu

/əɨ/z, /əi/d

ei

Deheubarth [dɛˈhəɨbarθ] Deheibarsa

ew

/ɛu, eːu/

eu

Ewlo [ˈɛʊlɔ] Eulo

ey

/əɨ/z, /əi/d

ei

f

/v/

v

Glyndyfrdwy [ɡlɨnˈdəvrdʊɨ] Glindivrduja
ff

/f/

f

Aberffro Aberfro
g

/g/

g

Glyndŵr [ɡlɨ̞nˈduːr] Glindūrs
ng

/ŋ/

n

Iorwerth Fynglwyd Jorverss Vinluids
h

/h/

h

-[3]

Afon Hafren
Angharad

[aˈŋ̊arad]
Havrena
Anarada
i

/ɪ, iː, j/

i

ī

j[4]

Arenig Fach

Cricieth
[aˈrɛnɪɡ ˈvax]

[ˈkrɪkjɛθ]
Arenigvahs

Krikjesa

î

/iː/

ī

iw

/ɪu/

iu

Trefriw [trɛˈvrɪu] Trevriu

j

/d͡ʒ/

l

/l/

l

Y Rhyl [ə ˈr̥ɨl] Rila
ll

/ɬ/

l

Llangefni [ɬanˈɡɛvni] Langevni
m

/m/

m

Morgannwg [mɔrˈɡanʊɡ] Morganuga
n

/n/

n

Caernarfon [kaɨrˈnarvɔn] Kairnarvona
o

/ɔ, oː/

o

Owain [ˈoʊain] Ovains

ô

/oː/

o

Ynys Môn [ˈənɨs ˈmoːn] Mona

oe

/ɔɨ, ɔːɨ/z, /ɔi/d

oi

Llanidloes [ɬanˈɪdlɔɨs] Lanidloisa

oi

/ɔi/

oi

oj


Abercwmboi

Aberkumboja

ou

/ɔɨ, ɔːɨ/z, /ɔi/d

oi

ow

/ɔu/

ou

p

/p/

p

Penfro [pɛnˈvroː] Penvro
ph

/f/

f

r

/r/

r

Caerfyrddin [kɑːɨrˈvərðɪn] Kairvirzina
rh

/r̥/

r

Rhondda [ˈr̥ɔnða] Ronza
s

/s/

s

Scleddau Sklēzaja

si

/ʃ/

š

t

/t/

t

Pontardawe [pɔntarˈdawɛ] Pontardave

ti

/tʃ/

č

th

/θ/

s

Merthyr Tudful [ˈmɛrθɨr ˈtɨːdvɨ̞l] Mersirtīdvila
u

/ɨ̞, ɨː/z, /ɪ, iː/d

i

ī

Pumlumon [pɪmˈlɪmɔn] Pimlimons

û

/ɨː/z, /iː/d

ī

uw

/ɨu/z, /ɪu/d

iu

iv


Huw Llŷn

Hivs Līns
w

/ʊ, uː, w/

u

ū

v[5]

Bro Morgannwg
Betws
Powys
[ˈbroː mɔrˈɡanʊɡ]
[ˈbɛtuːs]
[ˈpowɪs]
Bromorganuga
Betūsa
Povisa

ŵ

/uː/

ū

Pont-y-pŵl [ˌpɔntəˈpuːl] Pontipūla

wy

/ʊɨ, uːɨ/z, /ʊi/d

ui

uj

Clwyd
Conwy
[ˈkɔnʊɨ]
Kluida
Konuja
y

/ɨ̞, ɨː, ə/,z /ɪ, iː, ə/d

i

ī

Glyndyfrdwy
Tyddewi
[ɡlɨnˈdəvrdʊɨ]
[tɨː ˈðɛwi]
Glindivrduja
Tīzevi

ŷ

/ɨː/,z /iː/d

ī

Llŷn [ɬɨːn] Līna

yw

/ɨu, əu/z, /ɪu, əu/d

iu

iv


Llangernyw

[ɬanˈgɛrnəu]

Langerniva

Piezīmes un atsauces

  • z — ziemeļu dialektos
  • d — dienvidu dialektos
  1. Yr Wyddor Gymraeg/The Welsh Alphabet
  2. pirms patskaņa atsevišķos gadījumos
  3. Burtkopās mh, nh, ngh
  4. pirms patskaņa vienā zilbē, izņemot divskani iw
  5. Līdzskaņa pozīcijā pirms vai starp patskaņiem, izņemot wy

Velsiešu sugas vārdi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
velsiešu atveide tulkojums
aber aber sateka, atteka
afon avon upe
allt alt nogāze, mežs
bach bah mazs, maz-
bedd bez kaps
betws betus kapela
blaen,
blaenau
blai
blainai
izteka, augstiene
bryn brin pakalns
bwlch bulh sedliena, pāreja
cae kai lauks
caer kair cietoksnis
capel kapel kapela
carn,
carnedd
karn
karnēz
kērns
cas,
castell
kās
kastel
pils, cietoksnis
cefn kēvn grēda
cei kei mols, piestātne
cil kil ieleja, pazeminājums
clog,
clogwyn
klog
kloguin
krauja, klints
coed koid mežs
cors kors purvs
croes krois krustojums
crug krig paugurs, uzkalniņs
cwm kum ieleja
cymer kimer sateka
din din pilskalns
dinas dinās pilsēta
dol dol pļava
velsiešu atveide tulkojums
dwfr,
dŵr
dūvr
dūr
ūdens
dyffryn dīfrin ieleja
eglwys egluis baznīca
erw eru akrs
fawr faur liels, liel-
ffin fin robeža
ffordd forz ceļš
ffridd frīz mežs, ganības
ffynnon finon avots
garth gars apvidus, grēda, dārzs
glan glan upes, ezera krasts
glyn glin dziļa ieleja
gwaun gvain tīrelis
hafod hāvod vasaras lauku sēta
hafn hāvn grava
hendre hendre ziemas lauku sēta
llan lan draudze
llannerch lanerh izcirtums
llech lēh patvērums
llyn lin ezers
maen main akmens
mawr maur liels, liel-
melin melin dzirnavas
merthyr mersir baznīca
moel moil pliks kalns
môr mor jūra
morfa morva purvs
mynydd minīz kalns, tīrelis
nant nant maza ieleja
velsiešu atveide tulkojums
newydd nevīz jauns, jaun-
ogof ogov ala
pandy pandi kārstuve
pant pant ieleja
parc park parks
pen pen rags, gals
penrhyn penrin zemesrags, pussala
pentre pentre viensēta, ciems
pistyll pistil ūdenskritums
plas plās pils, muiža
pont pont tilts
porth pors osta
pwll pul baseins
rhaeadr rajadr ūdenskritums
rhiw riu kalns, nogāze
rhos ros tīrelis, rags
rhyd rīd brasls
sarn sarn dambis
sir šir grāfiste
stryd strīd iela
tafarn tāvarn krogs
traeth trais liedags, krasts
tref trēv ciems, miests
māja
y, yr, 'r i, ir, r (norādošais artikuls)
ynys inīs sala, paliene
ysbyty isbiti slimnīca
ysgol isgol skola
ystrad istrād ieleja

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]