Pāriet uz saturu

Vensāns Abubakars

Vikipēdijas lapa
Vensāns Abubakars
Vensāns Abubakars
Abubakars Beşiktaş sastāvā 2023. gadā
Personas dati
Pilns vārdsVensāns Pate Abubakars
Dzimis1992. gada 22. janvārī (32 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Kamerūna Garva, Kamerūna
Augums184 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Turcija Beşiktaş
Numurs10
Jauniešu klubi
2006–2008Valsts karogs: Kamerūna Coton Sport
Profesionālie klubi (dati uz 24.10.2023.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2009–2010Valsts karogs: Kamerūna Coton Sport15(7)
2010–2013Valsts karogs: Francija Valenciennes72(9)
2013–2014Valsts karogs: Francija FC Lorient35(16)
2014–2020Valsts karogs: Portugāle FC Porto83(36)
2016–2017→  Valsts karogs: Turcija Beşiktaş27(12)
2020–2021Valsts karogs: Turcija Beşiktaş26(15)
2021–2023Valsts karogs: Saūda Arābija Al Nassr34(12)
2023–Valsts karogs: Turcija Beşiktaş25(17)
Nacionālā izlase (dati uz 24.10.2023.)
2009Valsts karogs: Kamerūna Kamerūna U2014(22)
2010–Flag of Kamerūna Kamerūna96(37)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Vensāns Pate Abubakars (franču: Vincent Paté Aboubakar; dzimis 1992. gada 22. janvārī) ir Kamerūnas futbolists, uzbrucējs. Kopš 2023. gada spēlē Stambulas "Beşiktaş" sastāvā un ir kapteinis Kamerūnas futbola izlasē.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vensāns Abubakars dzimis 1992. gada 22. janvārī Garvā, Kamerūnas ziemeļu reģionā. Viņš uzauga dievbijīgā kristiešu ģimenē pilsētā, kurā dzīvo vairākums musulmaņu, un viņa māte Maobeala Alise bija "Kamerūnas Evaņģēliskās misionāru biedrības" diakone.[1]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valenciennes un Lorient

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 26. maijā Abubakars parakstīja līgumu ar Francijas komandu Valenciennes.[2] Viņam tika piešķirts krekls ar 9. numuru un debitēja kluba sezonas atklāšanas līgas mačā pret Nice, izejot uz maiņu. Viņš guva savus pirmos vārtus un hat-trick pret Boulogne Coupe de la Ligue izcīņā.

Abubakars 2013. gada 1. jūlijā noslēdza līgumu ar Lorient kā brīvais transfērs.[3] Bretaņas komandā viņš debitēja 10. augustā, nospēlējot visas 90 minūtes zaudējumā ar 1:0 pret Lille, un astoņas dienas vēlāk guva savus pirmos vārtus, Stade du Moustoir laukumā, uzvarot Nantes ar 2:1.[4] Viņš sezonas laikā kļuva par otro labāko vārtu guvēju, 35 spēlēs gūstot 16 vārtus, tostarp 2014. gada 20. aprīlī ar 4:0 uzvarot Évian komandu un 4:4 savā laukumā ar Montpellier, abās spēlēs gūstot pa diviem vārtiem.[5][6]

Porto

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abubakars "FC Porto" sastāvā 2014. gadā

Abubakars noslēdza līgumu ar Porto 2014. gada 24. augustā, parakstot līgumu uz četriem gadiem par maksu 3 miljonu eiro apmērā. Iepriekš viņu bija noskatījuši Hull City.[7][8]

Viņš debitēja 14. septembrī, spēlējot Primeira Liga neizšķirti 1:1 pret Vitoria S.C., papildlaikā nomainot Ektoru Erreru. Trīs dienas vēlāk UEFA Čempionu līgā, nomainot Džeksonu Martinesu, viņš guva savus pirmos vārtus "Porto" labā, "UEFA Čempionu līgas" grupu turnīrā savā laukumā ar 6:0 pārspējot Borisovas BATE.[9] 25. oktobrī, atkal aizstājot kolumbieti, viņš guva vārtus pirmajā līgā, uzvarot ar 5:0 F.C. Arouca.[10] Viņš sezonas laikā tika izmantots gandrīz tikai kā aizstājējs, un "Porto" ierindojās otrajā vietā aiz S.L. Benfica.

Savā otrajā sezonā Portugālē, pēc Martinesa pārdošanas, Abubakars spēlēja daudz regulārāk. Viņš sezonu atklāja 2015. gada 15. augustā ar diviem vārtiem, 3:0 uzvarot "Vitória" stadionā Estádio do Dragão[11] un 10. janvārī divreiz guva vārtus, ar 5:0 uzvarot Boavista FC.[12] Viņš guva vārtus piecās spēlēs, komandai sasniedzot Taça de Portugal finālu un guva vienīgos vārtus piektās kārtas uzvarā pār C.D. Feirense 2015. gada 16. decembrī.[13]

Īre Beşiktaş

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 27. augustā Süper Lig toreizējie čempioni Beşiktaş noslēdza īres līgumu ar Abubakaru uz sezonu.[14] Stambulas klubā viņš debitēja 10. septembrī, pēdējās sešās minūtēs nomainot Olkaju Šahanu, mājās ar 3:1 uzvarot Kardemir Karabükspor. Vārtus viņš neguva līdz astotajam mačam, kurā guva divus vārtus, 2016. gada 19. oktobrī pret Napoli, izcīnot uzvaru Čempionu līgā ar 3:2, kas bija viņa kluba pirmā uzvara šajās sacensībās kopš 2009. gada novembra.[15] Četras dienas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus līgā, asistējot Taliskam uzvarā pret Antalyaspor Vodafone Park ar 3:0.[16] 2017. gada martā viņš guva vārtus katrā UEFA Eiropas līgas astotdaļfināla spēlē ar 5:2 uzvarot Olympiakos, lai gan otrajā spēlē tika noraidīts par cīņu pret Panagiotisu Retsosu.[17] Sezonu viņš pabeidza, gūstot 12 vārtus 27 līgas spēlēs un viņa klubs saglabāja līgas titulu.

Atgriešanās Porto

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās Portugālē, Abubakars bija daļa trīs vīru uzbrukuma, kurā piedalījās āfrikāņu futbolisti, kopā ar malieti Musu Maregu un alžīrieti Jasīnu Brahimi.[18] Viņš guva savu pirmo hat-trick komandas labā 2017. gada 20. augustā, mājās ar 3:0 uzvarot Moreirense FC.[19] 13. septembrī, kad Čempionu līgas kampaņa sākās ar 3:1 zaudējumu mājās pret Beşiktaş, viņš svinēja kopā ar saviem bijušajiem komandas biedriem viņu ģērbtuvē.[20] Viņš grupu turnīrā guva vārtus piecas reizes un "Porto" izkļuva no tās, tostarp divus vārtus abās uzvarās pār Francijas čempioni AS Monaco.[21] 10. decembrī viņš guva vēl vienu "hat-trick", uzvarot Vitória F.C. ar 5:0, kas "Porto" izvirzīja tabulas augšgalā.[22]

2018. gada septembrī Abubakars guva priekšējās krusteniskās saites traumu pret C.D. Tondela. Viņam tika veikta operācija, kas rezultējās ar viņa ilgstošu prombūtni.[23] 2019. gada 4. maijā viņš atgriezās kā Maregas aizstājējs spēles beigās, mājās ar 4:0 uzvarot C.D. Aves.[24]

2019. gada 18. augustā Abubakars spēlēja visas 90 minūtes FC Porto B sastāvā, savā laukumā neizšķirti 1:1 ar Varzim S.C. Portugāles futbola 2. līgā.[25]

Atgriešanās Beşiktaş

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc līguma pārtraukšanas ar "Porto", Abubakars atgriezās Stambulā, lai 2020. gada 25. septembrī tiktos ar "Beşiktaş" komandu. Nākamajā dienā viņš parakstīja līgumu līdz 2021. gada 31. maijam.[26] Savā vienā sezonā Stambulā viņš bija piektais labākais vārtu guvējs ar 15 vārtiem un ​​viņa komanda uzvarēja līgā.[27][28] Viņš guva divus vārtus spēlē 29. novembrī, ar 4:3 uzvarot savas pilsētas sāncensi Stambulas "Fenerbahçe".[29]

Al Nassr

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 8. jūnijā Abubakars noslēdza trīs gadu līgumu ar Saūda Arābijas Profesionālās līgas klubu Al Nassr. Viņa alga tika noteikta 6 miljonu eiro apmērā gadā.[30]

Abubakars 2023. gada janvārī panāca savstarpēju vienošanos lauzt līgumu ar Rijādas klubu, saņemot kompensāciju par atlikušo daļu. Viņa aiziešana bija nepieciešama, lai atbrīvotu ārzemnieka kvotas vietu Krištianu Ronaldu.[31]

Trešais posms Beşiktaş

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 21. janvārī Abubakars no jauna parakstīja līgumu ar Turcijas klubu "Beşiktaş", lai aizstātu aizejošo uzbrucēju Vautu Veghorstu. Divarpus gadu darījums ietvēra 1,1 miljonu eiro parakstīšanas prēmiju un 1,5 miljonus eiro 2022.–2023. gada sezonā, 3,1 miljonu eiro atlikušajās sezonās, kā arī 12 000 eiro par maču, atkarībā no ilguma un sacensību veida.[32]

Karjera izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abubakars 2017. gada FIFA Konfederāciju kausā

2009. gada 18. augustā Abubakars tika izsaukts uz Kamerūnas U-20 futbola izlasi.[33]

2010. gada maijā 18 gadu vecumā viņš tika iekļauts Kamerūnas 23 spēlētāju izlasē 2010. gada FIFA Pasaules kausam. Abubakars bija vienīgais spēlētājs komandā, kurš bāzējās Kamerūnā.[34][35] Viņš debitēja draudzības spēlē 2010. gada 29. maijā pret Slovākiju.[36] 2010. gada 11. augustā Abubakars guva savus pirmos vārtus valstsvienības labā draudzības spēlē pret Poliju.

Viņš tika izsaukts uz 2014. gada FIFA Pasaules kausu Brazīlijā un pēc tam uz 2015. gada Āfrikas Nāciju kausu. 2017. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņā Abubakars finālā 88. minūtē guva vārtus, Kamerūnai ar 2:1 uzvarot Ēģipti, tādējādi izbeidzot savas valsts 15 gadus ilgo gaidīšanu pēc kontinenta "kroņa".[37][38]

Vēlāk tajā pašā gadā viņš bija Kamerūnas izlasē 2017. gada FIFA Konfederāciju kausa izcīņā Krievijā. Viņš guva mierinājuma vārtus, 25. jūnijā Sočos zaudējot pasaules čempionei Vācijai ar 3:1.[39]

Abubakars nebija iekļauts Kamerūnas 2019. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņas izlasē, jo treneris Klarenss Zēdorfs šaubījās par viņa fizisko sagatavotību pēc nesenās atgriešanās no ilgstošas ​​​​traumas.[40]

Abubakars pret Čīli 2017. gada Konfederāciju kausā

Abubakars atgriezās nacionālajā izlasē 2021. gada Āfrikas Nāciju kausa izcīņā, ko viņa valsts rīkoja nākamā gada sākumā. Viņš guva piecus vārtus grupu turnīrā pret Burkinafaso, Etiopiju un Kaboverdi,[41][42][43] gūstot sestos uzvarā pār Komoru salām ar 2:1 astotdaļfinālā.[44] Mačā par trešo vietu pret Burkinafaso viņš divreiz panāca neizšķirtu 3:3, kas galu galā tika uzvarēts ar soda sitieniem.[45] Ar 8 vārtiem 7 spēlēs viņš bija rezultatīvākais spēlētājs un iekļuva "Turnīra labāko spēlētāju komandā".[46]

2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā viņš guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli, spēlējot neizšķirti 3:3 pret Serbiju. BBC Sport viņa vārtu guvumu raksturoja kā "nebijušu sensāciju".[47] Viņš guva uzvaras vārtus pret Brazīliju trešajā mačā, pēc tam par krekla novilkšanu saņēma otro dzelteno kartīti, tāpēc tika noraidīts.[48]

Abubakars šobrīd ir trešais rezultatīvākais spēlētājs Kamerūnas izlases vēsturē, aiz diviem leģendārajiem uzbrucējiem Rožē Millas, kuram Kamerūnas labā ir 43 vārti un Samuela Eto'o ar 56 vārtiem.

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Coton Sport

Beşiktaş

Porto

Kamerūna

Individuālie

  • Āfrikas Nāciju kausa "Zelta bucis": 2021[46]
  • Āfrikas Nāciju kausa "Turnīra labāko spēlētāju komanda": 2021[51]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «"A love affair with football drives Vincent Aboubakar"».[novecojusi saite]
  2. ↑ «"Valenciennes recrute à Quevilly"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 24. oktobrī.
  3. ↑ Paul Dev. «Aboubakar vers Lorient». France Football (franču). Skatīts: 2023-10-24.
  4. ↑ «"Ligue 1 - Nantes tombe à Lorient"».
  5. ↑ Jeremy Smith. «Team of the Week: Aboubakar helps Merlus to swim through Evian waters». frenchfootballweekly.com (en-us), 2013-11-25. Skatīts: 2023-10-24.
  6. ↑ «FC Lorient. Aboubakar, valeur montante». Le Télégramme (fr-FR). 2014-04-22. Skatīts: 2023-10-24.
  7. ↑ «Transfer News: Porto beat Hull to the signing of Vincent Aboubakar». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-24.
  8. ↑ «"FC Porto snap up striker Aboubakar"».
  9. ↑ UEFA.com. «Brahimi brilliant as Porto blow away BATE | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2014-09-17. Skatīts: 2023-10-24.
  10. ↑ «FC Porto goleia em Arouca (5-0) e pressiona Benfica (vídeo)». TSF Rádio Notícias (pt-PT). 2014-10-25. Skatīts: 2023-10-24.
  11. ↑ «F.C. Porto vence o V. Guimarães com golos de Aboubakar e Varela». Jornal de Notícias (portugāļu). Skatīts: 2023-10-24.
  12. ↑ «https://www.fcporto.pt/en/noticias/pages/2015%20-%202016/white-and-blue-storm-in-estadio-do-bessa-1-10-2016.aspx?p_page=50». fcporto.pt. Skatīts: 2023-10-24.
  13. ↑ «https://www.fcporto.pt/en/noticias/Pages/jogador-pos-feirense-fcporto-taca-161215.aspx?p_page=22». fcporto.pt. Skatīts: 2023-10-24.
  14. ↑ «Aboubakar emprestado ao Besiktas». O Jogo (portugāļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-16. Skatīts: 2023-10-24.
  15. ↑ UEFA.com. «Napoli double provides cathartic release for Aboubakar | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2016-10-20. Skatīts: 2023-10-24.
  16. ↑ «"Turquie: Aboubakar dompte Samuel Eto'o"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. decembrī. Skatīts: 2023. gada 24. oktobrī.
  17. ↑ FourFourTwo Staff published. «Besiktas 4 Olympiacos 1 (5-2 agg): Gunes' men shrug off Aboubakar dismissal». fourfourtwo.com (angļu), 2017-03-16. Skatīts: 2023-10-24.
  18. ↑ «The Three-Headed Dragon: Brahimi, Marega, Aboubakar powering Porto | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2017-11-01. Skatīts: 2023-10-25.
  19. ↑ «Porto vence Moreirense com hat-trick de Aboubakar». Jornal de Notícias (portugāļu). Skatīts: 2023-10-25.
  20. ↑ 161385360554578. «VIDEO: Porto striker celebrates with OPPOSITION after loss to Besiktas». talkSPORT (en-gb), 2017-09-14. Skatīts: 2023-10-25.
  21. ↑ «"Aboubakar scores 2 as Porto routs Monaco 5-2 to advance"».
  22. ↑ «"Porto striker Aboubakar gets hat trick in 5-0 win at Setubal"».
  23. ↑ «Aboubakar has surgery on knee injury». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-25.
  24. ↑ «"FC Porto goleia Aves e mantem perseguição ao Benfica"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. janvārī. Skatīts: 2023. gada 25. oktobrī.
  25. ↑ «Aboubakar foi reforço de peso, mas FC Porto B continua sem vencer». O Jogo (portugāļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-15. Skatīts: 2023-10-25.
  26. ↑ «Vincent Aboubakar'ın lisansı çıktı!». Duhuliye (turku). Skatīts: 2023-10-25.
  27. ↑ L'Union sonapresse. «Les Gabonais de l'étranger : la terre promise pour Allevinah et Boupendza». L'UNION | L'actualité du Gabon (franču), 2021-05-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-13. Skatīts: 2023-10-25.
  28. ↑ DAILY SABAH WITH AGENCIES. «Beşiktaş clinches Turkish Süper Lig title after flawless final week». Daily Sabah (en-US), 2021-05-15. Skatīts: 2023-10-25.
  29. ↑ «Aboubakar double takes Mensah’s Besiktas past Fenerbahce | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2020-11-29. Skatīts: 2023-10-25.
  30. ↑ «Al-Nassr sign Cameroonian forward Vincent Aboubakar from Besiktas». Arab News (angļu). 2021-06-09. Skatīts: 2023-10-25.
  31. ↑ 161385360554578. «Al Nassr terminate Aboubakar's contract to make way for Ronaldo amid Man United links». talkSPORT (en-gb), 2023-01-08. Skatīts: 2023-10-25.
  32. ↑ «Transfer: Beşiktaş'a yeniden imza atan Vincent Aboubakar'ın maliyeti ne kadar? | Goal.com Türkçe». www.goal.com (turku). 2023-01-21. Skatīts: 2023-10-25.
  33. ↑ «Journal Du Cameroun.com: Football: Le Cameroun prépare les jeux de la de la Francophonie BEYROUTH 2009». web.archive.org. 2009-08-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-21. Skatīts: 2023-10-25.
  34. ↑ «Cameroon backs Eto'o for WCup».
  35. ↑ «World Cup 2010: complete provisional squad lists». The Guardian (en-GB). 2010-05-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-25.
  36. ↑ «"Soccer"».
  37. ↑ 37,0 37,1 Jonathan Wilson. «Afcon 2017: Cameroon’s Aboubakar wins final with late goal against Egypt». The Guardian (en-GB), 2017-02-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-25.
  38. ↑ «Cameroon 2-1 Egypt». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-25.
  39. ↑ Associated Press. «Confederations Cup: Germany reach semi-final after video replay confusion». The Guardian (en-GB), 2017-06-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-25.
  40. ↑ «Cameroon's Aboubakar misses out on Afcon». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-25.
  41. ↑ Matt Verri. «Cameroon 2-1 Burkina Faso: Aboubakar scores twice in AFCON opener». Evening Standard (angļu), 2022-01-09. Skatīts: 2023-10-25.
  42. ↑ Reuters. «Aboubakar at double again as Cameroon rout Ethiopia to reach Afcon last 16». The Guardian (en-GB), 2022-01-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-25.
  43. ↑ «Aboubakar scores again as Cameroon joined by Burkina Faso in last 16». France 24 (angļu). 2022-01-17. Skatīts: 2023-10-25.
  44. ↑ Reuters. «Afcon: Cameroon edge past plucky 10-man Comoros as Gambia run goes on». The Guardian (en-GB), 2022-01-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-25.
  45. ↑ «Remarkable comeback gives Cameroon third place at AFCON». France 24 (angļu). 2022-02-05. Skatīts: 2023-10-25.
  46. ↑ 46,0 46,1 «"Mane, Cissé, Mendy, Aboubakar take TotalEnergies AFCON individual awards"».
  47. ↑ «Cameroon's Aboubakar scores 'outrageous' scoop». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-25.
  48. ↑ «FIFAWC 2022: Aboubakar the hero as Cameroun makes history against Brazil». SportsRation (en-US). 2022-12-02. Skatīts: 2023-10-25.
  49. ↑ «"Beşiktaş end Turkish title drought"».
  50. ↑ AfricaNews. «Cameroon beats Burkina Faso to end AFCON 2021 in third place». Africanews (angļu), 2022-02-06CET15:40:42+01:00. Skatīts: 2023-10-25.
  51. ↑ «https://twitter.com/CAF_Online/status/1490747184668717062». X (formerly Twitter) (angļu). Skatīts: 2023-10-25.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vensāns_Abubakars&oldid=4131187"