Pāriet uz saturu

Soči

Vikipēdijas lapa
Soči
pilsēta
Сочи
Сочинский морской торговый порт
Российский международный олимпийский университетСобор Михаила Архангела (Сочи)
Сочи ПаркЗимний театр (Сочи)
Олимпийский парк (Сочи)Адлер (станция)
Karogs: Soči
Karogs
Ģerbonis: Soči
Ģerbonis
Location of Soči
Soči (Krasnodaras novads)
Soči
Soči
Koordinātas: 43°35′7″N 39°43′13″E / 43.58528°N 39.72028°E / 43.58528; 39.72028Koordinātas: 43°35′7″N 39°43′13″E / 43.58528°N 39.72028°E / 43.58528; 39.72028
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Novads Krasnodaras novads
Municipalitāte Soči
Platība
 • Kopējā 176,77 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 444 989
 • blīvums 2 526,4/km²
Mājaslapa sochiru.ru
Soči Vikikrātuvē

Soči (krievu: Сочи) ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas. Soči ir vislielākā Krievijas Federācijas kūrortpilsēta, svarīgs transporta mezgls un liels ekonomikas un kultūras centrs, neoficiāli tos sauc par "Krievijas vasaras, dienvidu un kūrorta galvaspilsētu". Kopā ar pilsētu tipa ciematiem — Krasnaja Poļana (Красная Поляна), Adlera (Адлер) un daudziem citiem ciematiem Kaukāza kalnu grēdā veido Soču municipalitāti, kas neoficiāli tiek saukta par Lielajiem Sočiem.

Soču pilsētā dzīvo 446 599 iedzīvotāji (2023), bet Soču municipalitātē — 561 793 iedzīvotājs (2023). Soči pēc iedzīvotāju skaita ieņem piekto vietu Dienvidu federālajā apriņķī, bet četrdesmit devīto Krievijā. 2014. gadā te notika 2014. gada ziemas olimpiskās spēles. Olimpiādes gatavošanās periodā tika iztērēti aptuveni 500 miljardi rubļu.

Līdz 1864. gadam kolonizētā čerkesu teritorija parādīta zaļā krāsā ar viņu pēcteču apdzīvoto trīs mūsdienu autonomo republiku robežām. Ar bultām parādīta pamatiedzīvotāju bēgšana no Krievijas Impērijas uz Osmaņu impēriju

5. gadsimtā pirms mūsu ēras Soču apkārtnē bija seno grieķu apmetnes. Agrīnajos viduslaikos tā bija Abhāzijas daļa, no 1008. gada Gruzijas Karalistes daļa. No 15. līdz 19. gadsimtam to pārvaldīja Osmaņu impērija, 17. gadsimtā sākās pamatiedzīvotāju ubihu, adigu un abhāzu islāmizācija. Pilsētas nosaukums cēlies no izmirušās ubihu valodas vārda Шъуача (Ş̂uaça), kas nozīmē "jūrmala".

Pēc Krievu-turku kara 1829. gadā noslēgtā Adrianopoles līguma Soču apkārtne kļuva par Krievijas Impērijas daļu. Pilnu kontroli par šo zemi Krievija ieguva pēc 50 gadus ilgā Kaukāza kara, kura laikā 1838. gadā mūsdienu Soču apvidū nodibināja Aleksandrijas (Александрия) un Svētā Gara (tagadējās Adleras teritorijā) cietokšņus, vietējos iedzīvotājus pārvietoja uz Adigeju un Karačaju-Čerkesiju vai arī piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. 1864. gadā Sočos pēdējo reizi sapulcējās čerkesu medžliss.

Lai kolonizētu okupētās zemes, Krievijas Impērijas valdība veicināja masveida imigrāciju no citām impērijas daļām, īpaši pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gadā. 1874. gadā pārceļotāji izveidoja Dahovska apmetni, kuru 1896. gadā pārdēvēja par Soču ciemu ar aptuveni 1300 iedzīvotājiem, nosaukumu atvasinot no Šačas upes nosaukuma. 1902. gadā sāka būvēt jaunu kūrortu, izmantot vietējos minerālūdens avotus. 1904. gadā Sočos jau bija vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, turīgākajiem atpūtniekiem Maskavas un Pēterburgas arhitekti cēla jūgendstila vasarnīcas, 1909. gadā to sāka dēvēt par Kaukāza Rivjēru. 1916. gadā Sočos jau bija gandrīz 14 000 iedzīvotāju un 1917. gadā tiem piešķīra pilsētas tiesības.

Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada 6. jūlijā Soči ar abhāzu brīvprātīgo militāro vienību palīdzību nonāca Gruzijas pakļautībā. To augustā nostiprināja Berlīnes papildvienošanās. Krievijas pilsoņu kara laikā Sočiem 1919. gada 26. janvārī uzbruka Deņikina armija, ar Lielbritānijas starpniecību tika panākta vienošanās par pamiera līnijas novilkšanu tieši uz dienvidiem no Sočiem.

Pēc kara beigām Soči izveidojās par vienu no populārākajiem Padomju Savienības kūrortiem. 1937. gadā Sočus pievienoja Krasnodaras novadam.[2]

Iedzīvotāju skaits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.±% g.p.
1897 1 000—    
1926 13 000+9.25%
1931 12 000−1.59%
1939 71 000+24.88%
1959 81 912+0.72%
1962 174 000+28.55%
1967 188 000+1.56%
1970 224 031+6.02%
1973 241 000+2.46%
1975 264 000+4.66%
1976 264 000+0.00%
GadsIedz.±% g.p.
1979 287 353+2.87%
1982 300 000+1.45%
1985 292 000−0.90%
1986 313 000+7.19%
1989 336 514+2.44%
1990 314 000−6.69%
1991 317 000+0.96%
1992 319 000+0.63%
1993 327 000+2.51%
1994 328 000+0.31%
1995 330 000+0.61%
GadsIedz.±% g.p.
1996 331 000+0.30%
1997 334 000+0.91%
1998 335 000+0.30%
1999 334 000−0.30%
2000 334 000+0.00%
2001 332 900−0.33%
2002 328 809−1.23%
2003 328 800−0.00%
2004 328 000−0.24%
2005 328 500+0.15%
2006 329 481+0.30%
GadsIedz.±% g.p.
2007 331 059+0.48%
2008 334 282+0.97%
2009 337 947+1.10%
2010 343 334+1.59%
2011 343 300−0.01%
2012 360 324+4.96%
2013 368 011+2.13%
2014 399 673+8.60%
2015 389 946−2.43%
2023446 599+1.71%

XXII ziemas olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamata raksts: 2014. gada ziemas olimpiskās spēles

Kā pretendente uz olimpisko spēļu rīkošanu Soču pilsēta iesniedza kandidatūru jau 1994. gadā, otrais mēģinājums bija 1998. gadā, savukārt trešā reize 2007. gadā Sočiem izrādījās veiksmīga. Soči kļuva par pirmo pilsētu ar subtropisku klimatu, kurā notikušas ziemas olimpiskās spēles.

XXII ziemas olimpiskās spēles Sočos notika no 7. līdz 23. februārim, 2014. gadā. Paraolimpiskās ziemas olimpiskās spēles notika no 7. līdz 16. martam. Lai varētu noritēt šīs olimpiskās spēles, 5–6 gadu laikā tika uzbūvēts liels skaits sporta un infrastruktūras objektu, kas tika sadalīti divos klasteros — piekrastes un kalnu. Kalnos, Krasnaja Poļana rajonā sacensības notika 9 sporta veidos — distanču slēpošanā, biatlonā, bobslejā, skeletonā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, tramplīnlēkšanā, frīstailā un snovbordā, savukārt Melnās jūras krastā notika sacensības 5 sporta veidos - hokejā, šorttrekā, daiļslidošanā, kērlingā un ātrslidošanā, kā arī šeit notika atklāšanas un noslēguma ceremonija.

Citi sporta notikumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gadā Soču autodromā norisinājas pirmā mūsdienu Formula 1 Krievijas Grand Prix izcīņa

2010. gada oktobrī tika parakstīts līgums par Formula 1 autosacīkšu norisi Sočos. Līdz ar to kopš 2014. gada Soču autodroms kalpo par mājvietu Krievijas Grand Prix izcīņai.

Tāpat Sočos vēl bāzējas handbola klubs "Soči" (Сочи), kurš ir 2007. gada bronzas ieguvējs Krievijas čempionātā un 2010. gada sudraba ieguvējs Krievijas U-23 čempionātā.

Kopš 2013. gada Sočos atrodas trešās divīzijas klubs "Soči".

2014. gadā Sočos tika izveidota Hokeja Klubs "Soči" (Хоккейный Клуб "Сочи"), kas šobrīd piedalās Kontinentālajā Hokeja Līgā.

Vēl 2014. gadā Adleras rajonā sāka darboties gaisa ekstremālo piedzīvojumu parks Skypark AJ Hackett Sochi.[3]

Sočos atrodas arī profesionāla tenisa skola, kurā tenisu spēlēt sākuši tādi spēlētāji kā Marija Šarapova un Jevgeņijs Kafeļņikovs.

Sočos dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]