Rijāda

Rijāda
pilsēta Saūda Arābijā
الرياض
Emblēma
Rijāda
Koordinātas: 24°38′N 46°43′E
Valsts	Saūda Arābija
Mintaka	Rijādas mintaka
Platība
• Kopējā	1 798 km2
Augstums	612 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	7 009 100
• blīvums	3 898,3/km²
Laika josla	AST (UTC+3)
Pasta indeksi	11564–12665
Mājaslapa	riyadh.sa
Rijāda Vikikrātuvē

Rijāda (arābu: الرياض, ar-Riyāḍ, izrunā: /ar.riˈjaːdˤ/) ir Saūda Arābijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kas atrodas valsts centrālajā daļā, Nedždas reģionā. Tā ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām Arābijas pussalā un ir Saūda Arābijas politiskais, saimniecības un kultūras centrs. Rijāda ir nozīmīga gan kā Saūda Arābijas karalistes administratīvā sirds, gan kā reģionāla metropole ar mūsdienīgu infrastruktūru un iespaidīgu arhitektūru. Pilsēta ir mājvieta 7 miljoniem iedzīvotāju un tai ir būtiska nozīme starptautiskajās attiecībās, pasaules saimniecībā un islāma kultūrā.

Vēsture

Rijādas vēsture sākas ar senu apmetni, kas atradās Nedždas reģiona centrā un sākotnēji bija pazīstama kā Hadžra (Hajr) vai Hadžara (Hajar). Apmetne bija nozīmīgs tirdzniecības un kultūras centrs, jo atradās seno tirdzniecības ceļu krustcelēs. Apmetne bija slavena ar datelēm un augļudārziem. 16. gadsimtā tā tika pārsaukta par Rijādu, kas arābu valodā nozīmē ‘dārzi’, atsaucoties uz oāzēm un auglīgajām zemēm ap pilsētu. Atšķirībā no citiem apkārtnes apvidiem, šet bija ūdens. 18. gadsimtā Rijādai palielinājās nozīme, kad Saūdu dinastija sāka nostiprināt varu šajā reģionā.

18. gadsimta beigās Rijāda ietilpa Pirmajā Saūdu valstī, kuras galvaspilsēta bija Dirija (Diriyah) netālu no Rijādas. 1818. gadā Diriju nopostīja osmaņi un galvaspilsētu pārcēla uz Rijādu. Rijādas nozīme pieauga līdz ar Saūdu dinastijas centieniem apvienot Arābijas pussalu. 1902. gadā Abdelazīzs ibn Saūds, Saūda Arābijas valsts dibinātājs, atkaroja Rijādu no Rašīdu dinastijas. Šis notikums kļuva par izšķirošu pavērsienu valsts izveidē, un Rijāda kļuva par karalistes politisko un simbolisko galvaspilsētu.

Pēc veiksmīgās Rijādas atgūšanas pilsēta kļuva par Saūdu dinastijas stratēģisko centru un pamatu mūsdienu Saūda Arābijas valstij. 1932. gadā radās mūsdienu Saūda Arābija ar Rijādu kā galvaspilsētu. Tomēr līdz pat 1982. gadam valsts diplomātiskā galvaspilsēta bija Džida. Rijāda turpināja attīstīties un pārveidojās par mūsdienīgu metropoli, kas simbolizē valsts ekonomisko un politisko varenību. 21. gadsimtā pilsētā sāka norisināties starptautiskas konferences, diplomātiski samiti un pieņemti reģionāli svarīgi lēmumi.

Rijādas vēsture ir cieši saistīta ar Saūda Arābijas vēsturi.

Ģeogrāfija

Pilsēta sadalīta 17 municipalitātēs. Ekonomiskais centrs ir Olaja (Olaya) pilsētas ziemeļos.

Iedzīvotāju skaits

Pilsētā dzīvo apmēram 20% no valsts iedzīvotājiem, un tā attīstās ļoti strauji - 1970. gadā tajā bija 350 000 iedzīvotāju, 2006. gadā - 4,3 miljoni.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1918 18 000 —     1924 30 000 +66.7% 1944 50 000 +66.7% 1952 80 000 +60.0% 1960 150 000 +87.5% 1972 500 000 +233.3% 1978 760 000 +52.0%

Gads Iedz. ±% 1987 1 389 000 +82.8% 1992 2 776 000 +99.9% 1997 3 100 000 +11.7% 2009 4 873 723 +57.2% 2013 5 899 528 +21.0% 2016 6 506 700 +10.3% 2017 7 676 654 +18.0%

Saimniecība

Mūsdienu pilsētas vajadzībām ūdens tiek piegādāts pa cauruļvadiem no Persijas līča ūdens atsāļošanas rūpnīcām. Papildus pieci dambji akumulē lietusūdeni un pilsētā izveidoti 96 ūdens urbumi.

Cilvēki

Rijādā dzimuši:

• Abdulla Saūds (عبد الله بن عبد العزيز آل سعود, Abdullah bin Abdul Aziz al-Saud) (1924-2015) - karalis
• Fahds Saūds (فهد بن عبد العزيز , Fahd ibn Abd al-Aziz) (1921 vai 1923-2005) - karalis
• Faisals bin Abdulazīzs Āl Saūds (فيصل بن عبدالعزيز آل سعود, Faisal bin Abdelaziz Al Saud) (1903 vai 1906-1975) - karalis
• Osama bin Ladens (أسامة بن لادن, Usāma ibn Muhammad ibn Awad ibn Lādin) (1957-2011) - terorists
• Ibn Saūds (عبدالعزيز آل سعود, Abd al-Azīz Āl Saūd) (1880-1953) - karalis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rijāda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)