Ventspils brīvostas pārvalde

Vikipēdijas lapa

Ventspils brīvostas pārvalde ir Ventspils ostas augstākā lēmējinstitūcija, kas atrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā.[1] Tai ir pakļauta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vadītā administrācija.

Ventspils brīvosta ir ES ziemeļu daļas speciālā ekonomiskā zona visu veidu rūpnieciskās ražošanas attīstītībai. Tās priekšrocības ir izdevīgi sadarbības nosacījumi, pielāgota ražošanas infrastruktūra un stratēģisko resursu nodrošinājums, apjomīgs intelektuālā kapitāla, zinātnes un izglītības potenciāls, kā arī pievilcīga Baltijas jūras piekrastes pilsētas vide. Izdevīgs transporta savienojums un daudzveidīgi loģistikas risinājumi padara Ventspils brīvostu ērti sasniedzamu ES, NVS un tālāk – Centrālās Āzijas virzienā.

Rūpnieciskā ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairāki iemesli, kāpēc attīstīt biznesu Ventspilī:

Ērts importa/eksporta savienojums starp ES, NVS, Centrālās Āzijas tirgiem - Atrašanās Austrumu–Rietumu tranzīta savienojumā un Eiropas TEN-T transporta tīklā ar visu veidu loģistikas iespējām;

Aprīkotas teritorijas rūpnieciskai ražošanai - vairāk nekā 500 ha brīvu, ar elektroenerģiju, IT un telekomunikācijām un citām inženierkomunikācijām aprīkotu platību ražošanas uzsākšanai (iespējami ieguldījumi uzņēmumu infrastruktūras izveidei). Nomas maksa 0,25–0,5 % no zemes kadastrālās vērtības un iespēja iegādāties zemi īpašumā.

Darbaspēka pieejamība, augsts intelektuālā kapitāla potenciāls:

  • Multilingvāls vietējais darbaspēks (latviešu, krievu, angļu, vācu valoda).
  • Attīstīta arodizglītība pieprasītās specialitātēs — valstī modernākā infrastruktūra profesionālo prasmju apguvei metālapstrādes, mehatronikas, inženiermehānikas, automehānikas, enerģētikas, elektronikas u.c. nozarēs.
  • Viena no Baltijā labākajām augstākās izglītības bāzēm IT, telekomunikāciju, elektronikas, radioastronomijas, inženierzinātņu, mašīnbūves un citās perspektīvās nozarēs.
  • Moderna infrastruktūra un iespējas uzņēmumu darbinieku īpašai apmācībai ražošanai nepieciešamajās jomās.
  • Vietējie zinātniski pētnieciskie institūti R&D zināšanu pārnesei biznesa vidē.

Vienkārši uzsākt biznesu, pievilcīga nodokļu vide, speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss - Iespēja darboties stabilā biznesa vidē ar ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem un citām SEZ priekšrocībām. Uzņēmumu ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis tiek samazināts par 80%, līdz kamēr uzņēmums var kompensēt līdz 35% (55% mazajiem un 45% vidējiem uzņēmumiem) no ieguldījumiem. Kompensācijas laikā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 4%, kas citur Latvijā sastāda 20%, savukārt nekustamā īpašuma nodoklis ir 0,3%.

Attīstīta biznesa inkubācijas sistēma - Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora infrastruktūras un pakalpojumu atbalsts uzņēmumu darbības sākumposmā.

Pretimnākoša, ikvienā uzņēmuma attīstības stadijā sadarbībai atvērta pašvaldība - Projekta koordinators katram investīciju projektam —praktisko jautājumu risināšanai un ātrākai virzībai.

Ērta un sakārtota pilsētvide - Viena no dzīvošanai pievilcīgākajām Baltijas jūras piekrastes pilsētām. Ventspils ir gan osta un rūpnieciskais parks, gan krāšņa ikdienas un tūrisma vide ar pirmklasīgu infrastruktūru, daudzveidīgu kultūras, visu veidu izglītības, sporta un atpūtas piedāvājumu un sakoptu pludmali.

Ventspils ostas industriālā parka rūpnieciskie klienti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmums Gads Valsts Darbības lauks
ARBO Windows 2014 Latvija koka logu, durvju un fasāžu ražošana; būvniecība
Baltic Forest Trading 2004 Zviedrija kokapstrāde; celtniecības materiāli
Bio-Venta 2008 Latvija biodīzeļdegvielas ražošana
Bucher Municipal 2005 Šveice komunālo automašīnu ražošana
Diana Sveces 2004 Dānija sveču ražošana
EUROLCDS 2013 Latvija, Zviedrija šķidro kristālu displeju produktu ražošana
Forta Prefab 2015 Latvija ēku moduļu ražošana
FROLI Baltic 2006 Vācija poliuretāna izstradājumu ražošana
HansaMatrix Ventspils 2005 Latvija elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana
Hydraulik Bauteile Baltic 2008 Vācija hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana
IMMER Digital 2017 fleksiblo iepakojumu ražošana
Kurzemes granulas 2003 Latvija kokskaidu granulu ražošana
Malmar Sheet Metal 2006 Beļģija mašīnbūves metālapstrāde
Pobeda Confectionery 2014 Krievija šokolādes ražošana
SQUALIO 2013 Latvija programmatūras risinājumu testēšana
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 2005 Latvija atbalsta pakalpojumi augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai
Ventspils elektronikas fabrika 2005 Latvija elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana
Ventspils metināšanas rūpnīca 2012 Ukraina lielizmēra metāla konstrukciju ražošana
Ventspils-Andren 2009 Latvija stiklaplasta lielgabarīta rūpniecisko iekārtu ražošana

Ventspils industriālās zonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš divtūkstošo gadu vidus tika uzsākts mērķtiecīgs darbs pie industriālo zonu attīstības. Ventspils brīvostas pārvalde ir uzbūvējusi vairāk nekā 40 000m² ražošanas platību, kurās mājvietu ir atraduši vairāki desmiti Latvijas un ārvalstu ražojošie uzņēmumi. Šo gadu laikā ir radītas vairāk nekā 2000 jaunas darbavietas.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā darbojas inovatīvus produktus ražojošie un ar Informācijas un komunikāciju tehnoloģijām saistītie uzņēmumi. Parks atrodas pilsētas Ziemeļu daļā 15 minūšu braucienā no Ventspils ostas  un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība:  40 ha
  • Brīvā platība:  27 ha
  • Pieejami ar inženierkomunikācijām aprīkoti zemes gabali.
  • Iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas.
  • Iespēja nomāt biroja telpas un ražošanas ēkas par konkurētspējīgu nomas maksu.
  • Pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, centralizēta pilsētas siltumapgāde, ūdensapgāde utt.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka esošie nomnieki

Parkā ilggadēji darbojas viens no Latvijas lielākajam elektronikas ražotājiem - elektronisko sistēmu un to komponentu ražotājs HansaMatrix Ventspils, viens no vadošajiem pasaules IT uzņēmumiem Accenture, Ziemeļeiropas lielākais fleksiblā iepakojuma ražotājs IMMER Digital, jaunās paaudzes apkures un dzesēšanas sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic, šķidro kristālu displeju rūpnīca EUROLCDs  u.c. elektronikas uzņēmumi.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) 2019. gada sākumā tiks uzsākta divu jaunu ražošanas ēku būvniecība. Vienu ražošanas ēku (6000 m2) nomās viens no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka esošajiem nomniekiem - elastīgo iepakojuma materiālu ražotājs Immer Digital, kas 2017. gada februārī atvēra savu pirmo ražotni Ventspilī, savukārt otru ēku (4100 m2) nomās elektronisko plašu un perifēro iekārtu ražotājs SIA „Quality Jobs”.

Ventspils lidostas rūpnieciskā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils lidostas rūpnieciskajā zonā darbojas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi. Zona atrodas pilsētas Dienvidu daļā 10 minūšu braucienā no Ventspils ostas, blakus Ventspils lidostai un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība: 34 ha
  • Brīvā platība: 18 ha
  • Pieejami ar inženierkomunikācijām aprīkoti zemes gabali.
  • Iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas.
  • Iespēja nomāt telpas un ēkas par konkurētspējīgu nomas maksu.
  • Pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, ūdensapgāde, siltumapgāde, utt.

Ventspils lidostas rūpnieciskās zonas esošie nomnieki

Zonā darbojas Šveices koncerna Bucher Industries komunālo automašīnu ražošanas uzņēmums Bucher Municipal, kas izgatavo piecu dažādu veidu ielu tīrāmās mašīnas, nodrošinot uz vietas pilnu ražošanas ciklu, kā arī metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal, kas ražo metāla detaļas dažādām iekārtām un automašīnām, sadarbojoties ar tādiem pasaulē pazīstamiem mašīnbūves zīmoliem kā Volvo, Renault, Scania, Mitsubishi u.c.

Ventas kreisā krasta rūpnieciskā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventas kreisā krasta rūpnieciskajā zonā darbojas dažādu produktu ražojošie uzņēmumi. Tā atrodas pilsētas centrālajā daļā 5 minūšu braucienā no Ventspils ostas un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība: 78 ha
  • Brīvā platība: 36 ha
  • Pieejami ar inženierkomunikācijām aprīkoti zemes gabali.
  • Iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas.
  • Pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, ūdensapgāde, siltumapgāde, utt.
  • Pieejams dzelzceļš.

Ventas kreisā krasta rūpnieciskās zonas esošie nomnieki

Zonā darbojas metālapstrādes uzņēmums Ventspils metināšanas rūpnīca, kas izgatavo lielizmēra, dažādas sarežģītības metāla konstrukcijas mašīnbūves un rūpniecības vajadzībām, viena no lielākajām sveču ražošanas rūpnīcām Baltijas valstīs - Diana Sveces, Modulārās būvniecības uzņēmums Forta Prefab, kas ražo gatavus moduļus viesnīcām, dzīvokļiem,  hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums Hydraulik Bauteile Baltic, kokapstrādes uzņēmums Baltic Forest Trading.

Ventas labā krasta rūpnieciskā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventas labā krasta rūpnieciskajā zonā darbojas dažādu produktu ražojošie uzņēmumi. Tā atrodas pilsētas centrālajā daļā 10 minūšu braucienā no Ventspils ostas un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība: 61 ha
  • Brīvā platība: 21 ha
  • Pieejami ar inženierkomunikācijām aprīkoti zemes gabali.
  • Iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas.
  • Pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, ūdensapgāde, siltumapgāde, utt.
  • Pieejams dzelzceļš.

Ventas labā krasta rūpnieciskās zonas esošie nomnieki

Zonā darbojas poliuretāna izstrādājumu ražotājs FROLI Baltic, kas izgatavo dažādus rūpnieciskos plastmasas izstrādājumu tādām nozarēm kā medicīna, rehabilitācija, mēbeļu rūpniecība u.c., augstas kvalitātes industriālo un premium kokskaidu granulu ražotājs Kurzemes granulas, stikla pakešu, koka un koka-alumīnija logu un durvju ražotājs ARBO Windows, šokolādes fabrika Pobeda Confectionery, kas Ventspilī ražo 18 veidu šokolādes, kā arī lielgabarīta stiklplastas konstrukciju (rezervuāru, cauruļvadu un citu konstrukciju) ražotājs Ventspils – Andren.

Jahtu ostas rūpnieciskā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jahtu ostas rūpnieciskajā zonā darbojas zivju pārstrādes, kuģubūves, kuģu remontu uzņēmumi un dažādas mehāniskās darbnīcas. Tā atrodas pilsētas rietumu daļā 10 minūšu braucienā no Ventspils ostas un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība:  17 ha
  • Brīvā telpu platība: 13, 300 m2
  • Iespēja nomāt telpas un ēkas no privātā attīstītāja.
  • Pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, ūdensapgāde, siltumapgāde utt.
  • Pieejami pievedceļi, stāvvietas, jahtu osta.

Attīstības projekti jahtu ostas rūpnieciskajā zonā

Jahtu ostas rūpnieciskajā zonā ir iespēja nomāt gatavas vai pielāgojamas ražošanas telpas, noliktavas, kā arī biroja telpas ar kopējo platību 13 300 m2 apmērā. Iespēja investēt attīstības projektos tādos kā daudzstāvu dzīvokļu dzīvojamā namā, kā arī viesnīcas projektā kopā ar privāto attīstītāju.

Jahtu ostas rūpnieciskās zonas esošie rezidenti

Zonā darbojas Ventspils Jahtu osta ar 30 laivu vietām, nodrošinot pilnu servisu, zivju pārstrādes uzņēmums STEMA Real, zivju apstrādes rūpnīca Ventspils zivju konservu kombināts, zivju pieņemšanas termināls Kurzemes zivju termināls, Ventspils brīvostas pārvaldes boju remonta cehs, kā arī kuģu remonta un metālapstrādes pakalpojumu sniedzējs Ventdok un Sarkanā Bāka KRC.

Pārtikas ražošanas un zivju apstrādes rūpnieciskā zonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtikas ražošanas un zivju apstrādes rūpnieciskā zona atrodas pilsētas Ziemeļu daļā 25 minūšu braucienā no Ventspils ostas un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība: 10,8 ha
  • Pieejami ar inženierkomunikācijām aprīkoti zemes gabali.
  • Iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas.
  • Pieejamās inženierkomunikācijas: elektroenerģijas pieslēgums, ūdensapgāde, siltumapgāde utt.

Zonā darbojas Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO), kas uzglabā zivju produkciju sešās saldētavas kamerās ar kopējo saldētavas jaudu līdz 5 tūkstošiem tonnu.

2019. gadā Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “Aquatoria V” par zemesgabala apbūves tiesību Ventspilī, Talsu ielā 200. Uzņēmums plāno šajā teritorijā būvēt jaunu, mūsdienīgu zivju kombinētās barības ražošanas un pārstrādes kompleksu.

Lielizmēra rūpnieciskās teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielizmēra rūpnieciskajās teritorijās iespējams attīstīt dažādu produktu ražojošos uzņēmumus. Tās atrodas pilsētas Ziemeļaustrumu daļā 20 minūšu braucienā no Ventspils ostas un ~ 2 stundu braucienā no galvaspilsētas Rīgas un Starptautiskās lidostas Riga (RIX).

  • Kopējā platība: 330 ha
  • Brīvā platība: 300 ha
  • Iespēja projektēt un izbūvēt ražošanas ēkas, pievedceļus un stāvvietas.
  • Iespēja aprīkot zemes gabalus ar inženierkomunikācijām: elektroenerģijas pieslēgumu, ūdensapgādi, siltumapgādi utt.

Transporta savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils brīvosta atrodas izdevīgā ES, NVS un Centrālās Āzijas reģionu transporta savienojumu punktā un ir viens no Austrumu–Rietumu tranzīta koridora un Eiropas nozīmes TEN-T transporta pamattīkla savienojumu mezgliem Latvijā un Baltijas jūras reģionā.

E-22 autoceļu un Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienotā 1520 mm Latvijas dzelzceļa sistēma, kas savieno Ventspili ar Baltijas un NVS valstīm, un vienota autokravu pārvadājumu sistēma ir pilsētas tranzīta attīstības priekšrocības.

Caur Ventspili ved Eiropas nozīmes divjoslu E-22 autoceļš (Lielbritānija–Nīderlande–Vācija–Zviedrija/ Norčēpinga–Ventspils–Rīga–Krievija / Maskava).  Efektīvs loģistikas tīkls no Ventspils sniedzas arī līdz pārējām Baltijas un NVS valstīm.

Ventspils ir Eirāzijas transporta sistēmā integrētā Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora sastāvdaļa. Tas savieno Eiropu un Āzijas reģionus ar Baltijas jūras ostām un ir viens no noslogotākajiem satiksmes savienojumiem Baltijā. Dzelzceļa pārvadājumu maksimālā jauda ir 34 000 000 tonnu gadā.

Prāmju satiksme ar Zviedriju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no pasaulē lielākajiem prāmju operatoriem ar plašāko līniju tīklu Eiropā Stena Line ik nedēļu nodrošina regulāras prāmju līnijas no Ventspils uz Zviedriju.

Ventspils –Nīneshamna (Zviedrija, 58 km no Stokholmas, 545 km no Oslo) kursē 12 reizes nedēļā. Ātrākais jūras ceļš savieno Stokholmu, Zviedrijas centrālo daļu un Norvēģijas saimnieciskās darbības centrus ar Latviju, no kurienes pa sauszemi iespējams sasniegt arī Krieviju, pārējās NVS valstis un tālākus reģionus.

Ventspils avio satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils brīvostas teritorijā atrodas Ventspils lidosta, kas specializējas vispārējas aviācijas lidojumu apkalpošanā. Lidlauks ir sertificēts vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā. Lidlauka tehniskie parametri — viens 1298 m garš un 32 m plats asfaltbetona seguma skrejceļš — ļauj apkalpot gaisa kuģus, kuru maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 30 tonnas. Ventspils lidostā darbojas arī pasažieru terminālis, tiek nodrošināta meteoroloģiskā dienesta informācija (ATIS), kā arī 24 stundas diennaktī ir pieejama aviācijas degviela.

Ventspils lidostai pieguļošajā teritorijā ir pieejamas brīvas platības jaunu uzņēmumu un ražotņu izvietošanai.

Ventspils atrodas ~175 kilometru attālumā jeb 2 stundu braucienā no Latvijas lielākā gaisa satiksmes centra — Starptautiskās lidostas Rīga (RIX).

Speciālā ekonomiskā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils osta ir viena no ES speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ), kas veicina visa veida investīcijas ražošanā. Kā SEZ tā ir viena no Baltijas jūras ostām, kur ir īpaši labvēlīgi nosacījumi ārvalstu investoriem. Ostas un ražošanas parku infrastruktūras un kvalificēta darbaspēka pieejamību ir novērtējuši mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, kokapstrādes, elektronikas, IT un citu perspektīvāko nozaru partneri, kas ir izvēlējušies ražot Ventspils industriālajā zonā.

Nodokļu atvieglojumi Ventspils brīvostā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ) ar ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem, kas sekmē eksportu un rūpniecisko ražošanu, kā arī stiprina ES uzņēmumu globālo konkurenci. Saskaņā ar likumu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās un ES regulām licencētajiem uzņēmumiem ir tiesības izmantot ievērojamas tiešo un netiešo nodokļu atlaides.

Tiešo nodokļu atvieglojumi ir nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākumu nodokļu atlaides līdz pat 80 %, kamēr uzņēmums kompensē kopējo investīciju summu līdz 35 % (55 % — mazajiem uzņēmumiem un 45 % — vidējiem uzņēmumiem). Faktiski tas nozīmē, ka brīvostā tiek piemērota 4 % uzņēmuma ienākuma nodokļa un 0,3 % nekustamā īpašuma nodokļa likme. Savukārt, izmaksājot dividendes uzņēmumam, kas atrodas SEZ, peļņas nodoklis ir 4% ierasto 20% vietā. Atvieglojumi ir iespējami arī netiešajiem — PVN, akcīzes un muitas nodokļiem.

Valde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir valde, kurai ir pakļauta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vadīta administrācija. Saskaņā ar Likumu par ostām Ventspils ostai ir četri valdes locekļi – ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru izvirzītie pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo LR Ministru kabinets.

2019. gada 10. decembrī Ventspils pilsētas dome pieņēma lēmumu par A. Lemberga atbrīvošanu no Ventspils brīvostas valdes locekļa amata sakarā ar ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja 9. decembrī noteiktajām sankcijām pret viņu un Ventspils brīvostu. Viņa vietā par Ventspils domes pārstāvi kļuva deputāts Uldis Boitmanis.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Brīvostas pārvalde - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. decembrī. Skatīts: 2019. gada 11. decembrī.
  2. «Ventspils brīvostas pārvaldes mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. decembrī. Skatīts: 2019. gada 11. decembrī.
  3. Lembergu Ventspils brīvostas valdē nomaina viņa partijas biedrs Boitmanis lsm.lv 2019. gada 10. decembrī