Viduslaiku skolas
 | Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar Viduslaiki. |
 | Šajā rakstā nav saišu uz līdzīgiem rakstiem citu valodu Vikipēdijās. Lūdzu, palīdzi tās pievienot. Ja līdzīgu rakstu nav, šo veidni var noņemt. |
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lasīšanas un rakstīšanas prasme viduslaikos nebija plaši izplatīta. Ne vien zemnieki ,bet arī vairums dižciltīgo, to skaitā daudzi hercogi un karaļi, neprata izlasīt un nespēja izlasīt nevienu vārdu. Toties bez lasīšanas un rakstīšanas nevarēja iztikt garīdznieki. Viņiem bija jāpārzina un jāsaprot Bībele, jāprot izskaidrot Dieva vārdu un novadīt dievkalpojumu.
Tādēļ arī pirmās skolas veidojās pie klosteriem un bīskapu rezidencēm, kur atradās bibliotēkas un dzīvoja mācīti ļaudis. Šajās skolās, kuru audzēkņi nāca galvenokārt no dižciltīgajām ģimenēm, sagatavoja nākamos mūkus un mācītājus.
Skolas aizsākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vispirms baznīcas skolas skolēnam bija jāapgūst latīņu valoda, kurā notika visas mācības. Viduslaikos un vēlāk – 16. un 17. gadsimtā latīņu valoda bija izglītoto ļaužu valoda, ar kuras starpniecību sapratās spāņu, angļu, vācu un citu zemju garīdznieki un zinātnieki.
Viduslaiku mācīšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skolotāja vieta bija uz paaugstinājuma, bet skolēni ap viņu sasēdās uz parastiem ķeblīšiem vai soliem. Tā kā grāmatas un papīrs bija dārgi, galvenā zināšanu apgūšanas metode bija mācīšanās no galvas. Visvairāk tika lasīta Bībele un citi reliģiska rakstura teksti. Kā rakstāmrīki tika izmantoti asi metāla vai kaula irbulīši, bet burtnīcu vietā – ar vasku apziesti koka dēlīši, kas bija parocīgi daudzkārtējai lietošanai.Tā kā nākamajiem garīdzniekiem un mūkiem bija jābūt vispusīgi izglītotiem, viņiem mācija dažādas zinības – aritmētiku, mūziku, astronomiju un citas. Par mazākajiem disciplīnas pārkāpumiem sekoja sods , galvenokārt pēršana. Žagari bija jāsagādā pašiem skolniekiem.
Pilsētu skolas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad viduslaiku beigās uzplauka pilsētas, tajās arī parādījās cita veida skolas , kas bija domātas galvenokārt nākamajiem tirgotājiem. Arī tajās mācija lasīt, rakstīt, rēķināt, bet galvena vērtība te tika pievērsta ne tik daudz vispārīgām un ar reliģiju saistītām, taču cik dzīvē noderīgām zināšanām – grāmatvedībai, vēstuļu rakstīšanas mākslai. Mācības šajā skolā notika nevis latīņu , bet gan dzimtajā valodā.
Skolēni viduslaikos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skolēni viduslaikos bija ļoti noslogoti. Mācības sākās 5 vai 6 no rīta un ilga līdz 4 pēcpusdienā. Brīvlaika nebija. Pat svētdienās un svētku dienās bērni bija parasti aizņemti, jo viņiem bija jādzied dievkalpojumos, kāzās vai bērēs. Pilsētas skolas bija pieejamas kā zēniem, tā meitenēm.