Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem
| 800 metri vīriešiem Olimpiskajās spēlēs | ||||||||||
 Sacensību norises vieta — Panatinaiko stadions. | ||||||||||
| Norises vieta | Panatinaiko stadions | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Norises laiks | 6. un 9. aprīlis | |||||||||
| Dalībnieki | 10 no 7 valstīm | |||||||||
| Medaļu ieguvēji | ||||||||||
| ||||||||||
 1900 Parīze» | ||||||||||
| Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Skrejceļa disciplīnas | ||
| 100 metri | Vīrieši | |
| 400 metri | Vīrieši | |
| 800 metri | Vīrieši | |
| 1500 metri | Vīrieši | |
| 110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| Šosejas disciplīnas | ||
| Maratons | Vīrieši | |
| Laukuma disciplīnas | ||
| Augstlēkšana | Vīrieši | |
| Tāllēkšana | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
| Kārtslēkšana | Vīrieši | |
| Diska mešana | Vīrieši | |
| Lodes grūšana | Vīrieši | |
800 metri vīriešiem bija viena no vieglatlētikas disciplīnām, kas bija iekļautas 1896. gada vasaras olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no piecām skrejceļa disciplīnām vieglatlētikā.
800 metru sacensības notika 6. un 9. aprīlī Panatinaiko stadionā. 6. aprīlī tika aizvadīti priekšskrējieni, bet 9. aprīlī notika fināla skrējiens. Sacensībās startēja 10 sportisti no 7 valstīm. Viņi tika sadalīti divās priekšsacīkšu grupās un finālam kvalificējās divi labākie katra skrējiena sportisti.[1]
Par pirmo olimpisko čempionu 800 metru distancē kļuva Austrālijas sportists Edvīns Fleks. Viņam šī bija otrā zelta medaļa šajās olimpiskajās spēlēs. Sudraba medaļu ieguva Ungārijas sportists Nāndors Dāni, bet bronzas medaļu ieguva Grieķijas sportists Dimitrijs Golemis.[2]
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.
Rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par olimpisko rekordu šajā disciplīnā kļuva Austrālijas sportista Edvīna Fleka rezultāts. Viņa rezultāts bija 2 minūtes un 10 sekundes, to viņš uzstādīja pirmajā priekšskrējienā. Šis olimpiskais rekords pastāvēja līdz nākamajām 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Savukārt pasaules rekords šajā distancē (880 jardi = 804.66 metri) bija 1 minūte un 53.4 sekundes.
| Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
|---|---|---|---|---|
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Pasaules rekords | 1:53.4 |  Čārlzs Kilpatriks (ASV) |
Ņujorka, ASV |
1895. gada 21. septembris |
| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Olimpiskais rekords | 2:10.0 |  Edvīns Fleks (Austrālija) |
.svg){kind=small} Atēnas, Grieķija |
1896. gada 6. aprīlis |
Kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| 6. aprīlis (Pirmdiena) |
7. aprīlis (Otrdiena) |
8. aprīlis (Trešdiena) |
9. aprīlis (Ceturtdiena) |
|---|---|---|---|
| Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa |
Medaļu ieguvēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Zelts | Sudrabs | Bronza |
Edvīns Fleks Austrālija
|
 Nāndors Dāni  Ungārija
|
 Dimitrijs Golemis  Grieķija
|
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekšskrējieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Q | Kvalifikācija fināla kārtai |
| OR | Olimpiskais rekords |
- 1. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Edvīns Fleks | Austrālija |
2:10.0 | Q; OR |
| 2 | Nāndors Dāni | Ungārija |
2:10.2 | Q |
| 3 | Frīdrihs Trauns |  Vācija |
2:13.4 | |
| 4 | Džordžs Maršals | Lielbritānija |
Nav zināms | |
| 5 | Luiss Suberkasiuks |  Čīle |
Nav zināms |
- 2. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Albēns Lermuzū |  Francija |
2:16.6 | Q |
| 2 | Dimitrijs Golemis | Grieķija |
2:16.8 | Q |
| 3/5 | Žoržs de la Nezjērs | Francija |
Nav zināms | |
| Angels Fecis | Grieķija |
Nav zināms | ||
| Dimitrijs Tombrofs | Grieķija |
Nav zināms |
Fināls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
 |
Edvīns Fleks | Austrālija |
2:11.0 |
 |
Nāndors Dāni | Ungārija |
2:11.8 |
 |
Dimitrijs Golemis | Grieķija |
2:28.0 |
| – | Albēns Lermuzū | Francija |
Nestartēja |
Pārstāvētās valstis un sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
Austrālija (1)
Čīle (1)
Francija (2)
Grieķija (3)- Lielbritānija (2)
Ungārija (1)
Vācija (1)
Sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's 800 metres». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
- ↑ «Athens 1896 800m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lambros, S. P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, Timoleon J., Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens and London : Charles Beck; H. Grevel, 1896–1897. OCLC 64612505. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. maijā. Skatīts: 2020. gada 25. septembrī.
- Mallon, Bill, Widlund, Ture. The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, NC : McFarland, 1998. ISBN 978-0-7864-0379-0. Excerpt available at [1] Arhivēts 2008. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē..
- Michael Llewellyn Smith. Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games. London : Profile Books, 2004. ISBN 978-1-86197-342-9.
| ||||||||||||||
