Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem
| 400 metri vīriešiem Olimpiskajās spēlēs | ||||||||||
 Sacensību norises vieta — Panatinaiko stadions. | ||||||||||
| Norises vieta | Panatinaiko stadions | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Norises laiks | 6. un 7. aprīlis | |||||||||
| Dalībnieki | 8 no 5 valstīm | |||||||||
| Medaļu ieguvēji | ||||||||||
| ||||||||||
 1900 Parīze» | ||||||||||
| Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Skrejceļa disciplīnas | ||
| 100 metri | Vīrieši | |
| 400 metri | Vīrieši | |
| 800 metri | Vīrieši | |
| 1500 metri | Vīrieši | |
| 110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| Šosejas disciplīnas | ||
| Maratons | Vīrieši | |
| Laukuma disciplīnas | ||
| Augstlēkšana | Vīrieši | |
| Tāllēkšana | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
| Kārtslēkšana | Vīrieši | |
| Diska mešana | Vīrieši | |
| Lodes grūšana | Vīrieši | |
400 metri vīriešiem bija viena no vieglatlētikas disciplīnām, kas bija iekļautas 1896. gada vasaras olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no piecām skrejceļa disciplīnām vieglatlētikā.
400 metru sacensības notika 6. un 7. aprīlī. 6. aprīlī tika aizvadīti priekšskrējieni, bet 7. aprīlī notika fināla skrējiens. Priekšskrējienos startēja 8 sportisti no 5 valstīm. 5 sportisti bija startējuši arī 100 metru skrējienā. Priekšskrējienā sportisti tika sadalīti divās grupās un no katras divi labākie sportisti kvalificējās finālam.[1]
Par pirmo olimpisko čempionu 400 metru distancē kļuva ASV sportists Tomass Bērks. Vēlāk viņš izcīnīja arī zelta medaļu 100 metru skrējienā. Sudraba medaļu ieguva ASV sportists Herberts Džemisons, bet bronzas medaļu Lielbritānijas sportists Čārlzs Gmelins.[2]
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.
Rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji par olimpisko rekordu šajā distancē kļuva ASV sportista Herberta Džemisona rezultāts 1. priekšskrējienā — 56,8 sekundes. Taču fināla kārtā šo rezultātu laboja un jaunais olimpiskais rekords bija 54,2 sekundes, ko sasniedza ASV sportists Tomass Bērks. Šis rekords pastāvēja līdz nākamajām 1900. gada Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm. Pasaules rekords 400 metros (tajā laikā 400 jardi) piederēja Lielbritānijas sportistam Edgaram Bredinam — 48,5 sekundes.
| Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
|---|---|---|---|---|
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta (Pasākums) | Uzstādīšanas datums |
| Pasaules rekords | 48.5 | .svg){kind=small} Edgars Bredins (Lielbritānija) |
Londona, Lielbritānija |
1895. gada 22. jūnijs |
| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Olimpiskais rekords | 54.2 |  Tomass Bērks (ASV) |
.svg){kind=small} Atēnas, Grieķija |
1896. gada 7. aprīlis |
Kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| 6. aprīlis (Pirmdiena) |
7. aprīlis (Otrdiena) |
|---|---|
| Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa |
Medaļu ieguvēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Zelts | Sudrabs | Bronza |
 Tomass Bērks ASV
|
 Herberts Džemisons ASV
|
Čārlzs Gmelins Lielbritānija
|
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekšskrējieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Q | Kvalifikācija fināla kārtai |
| OR | Olimpiskais rekords |
- 1. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Herberts Džemisons | ASV |
56.8 | Q |
| 2 | Fricis Hofmanis |  Vācija |
58.6 | Q |
| 3/4 | Kurts Dērijs | Vācija |
Nav zināms | |
| Alfonss Grizels |  Francija |
Nav zināms |
- 2. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tomass Bērks | ASV |
58.4 | Q |
| 2 | Čārlzs Gmelins | Lielbritānija |
1:00.5 | Q |
| 3 | Franss Reišels | Francija |
1:02.3 | |
| 4 | Luiss Suberkasiuks |  Čīle |
Nav zināms |
Fināls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
 |
Tomass Bērks | ASV |
54.2 | OR |
 |
Herberts Džemisons | ASV |
55.2 | |
 |
Čārlzs Gmelins | Lielbritānija |
56.7 | |
| 4 | Fricis Hofmanis | Vācija |
56.7 |
Pārstāvētās valstis un sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
ASV (2)
Čīle (1)
Francija (2)
Lielbritānija (1)
Vācija (2)
Sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's 400 metres». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
- ↑ «Athens 1896 400m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lambros, S. P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, Timoleon J., Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens and London : Charles Beck; H. Grevel, 1896–1897. OCLC 64612505. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. maijā. Skatīts: 2020. gada 25. septembrī.
- Mallon, Bill, Widlund, Ture. The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, NC : McFarland, 1998. ISBN 978-0-7864-0379-0. Excerpt available at [1] Arhivēts 2008. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē..
- Michael Llewellyn Smith. Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games. London : Profile Books, 2004. ISBN 978-1-86197-342-9.
| ||||||||||||||
