Vienradzis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Vienradzis (zvaigznājs).
Dominičīno freska "Jaunava un vienradzis" (1602. gads)

Vienradzis - balts, zirgam līdzīgs mītisks radījums ar vienu spirālveida ragu pierē. Valdīja uzskats - ja vienradzis ragu iemērktu ūdenī, ūdens kļūtu tīrs. Vienradzis bija tik varens tīrības simbols, ka iedomātie vienradžu ragi reiz esot tikuši pārdoti par zeltu, kas 20 reizes pārsniedza to svaru. Ilknis pat esot bijis veselas pilsētas vērts.

Vienradzis ir zirgam līdzīgs mītisks radījums. No sirmas senatnes līdz mūsdienām saglabājušās teikas par šo dīvaino būtni, kura atšķiras no citiem cilvēkam pazīstamiem dzīvniekiem. Vienradža ķermenis atgādina zirgu, taču tas ir pārnadzis. Galvu tam rotā viens garš, tievs zelta rags, aste atgādina lauvas asti, bet krēpes tam pītas no sudraba. Leģenda vēsta, ka vienradzis dzīvo tālu kalnos, turklāt vienā laikā var dzīvot tikai viens vienradzis. Laiku pa laikam vienradzis parādās cilvēkam. Eiropeiskā misticisma vienradzis ķīniešu tradīcijā tiek saukts par Czi-liņ –(zirgs–lauva ar vienu ragu) - leģendārs zvērs, kas esot pavēstījis pasaulei par Konfūcija piedzimšanu. Daudz par vienradžiem runājuši senie alķīmiķi. Piemēram, Lambspringa alķīmiskais apraksts apgalvo, ka vientulībā mītošais vienradzis ar savu vienīgo zelta ragu ir cilvēka dvēseles alegorija, kura mīt tālu necaurejamā sajūtu uztveres mežā. Vēl pat 17. un 18. gadsimtā no vienradža raga izgatavotais pulverītis, ko dēvēja par alikornu, bija iekļauts oficiālajā to ārstniecības līdzekļu sarakstā, ko publicēja Anglijas karaliskā fizikas biedrība. Šā preparāta neprātīgi augstā cena kļuvusi par pamatu daudzām parunām. Aptiekāri šo ārkārtīgi augsto cenu skaidroja ar to, ka vienradži dzīvojot Indijā un pulverīša atvešana no turienes esot visnotaļ dārgs pasākums…

Vienradža raga attīrošās īpašības aprakstītas kādā viduslaikos tapušā leģendā. Daudzi dzīvnieki mijkrēslī sapulcējas pie dīķa. Taču ūdens ir saindēts, un to nav iespējams dzert. Tad ierodas vienradzis, iegremdē savu ragu ūdenī, un inde acumirklī izzūd. Kristiešu interpretācijā, kuru tiešā uzraudzībā tapusi šī leģenda, vienradža rags simbolizējot krustu, bet ūdens - pasaules grēkus.

Zinātnieki gan apgalvo, ka vienradži patiesi staigājuši pa zemes virsu. Tomēr izskatījušies drīzāk kā degunradži. Elasmotērijs jeb Sibīrijas vienradzis vēl salīdzinoši nesen apdzīvojis nomaļas vietas - apmēram pirms 29000 gadiem. Elasmotērijs bijis līdz pat četriem metriem garš, 2,5 metrus augsts un svēris piecas tonnas. Patiesībā lieluma ziņā šis skaistulis bijis radniecīgāks mamutiem nekā zirgiem. Gigantisko dzīvnieku atliekas paleontologi atraduši mūsdienu Kubaņas, Stavropoles un Donas teritorijā. Lielie dzīvnieki pastāvīgi pārvietojušies, meklējot jaunas medību vietas. Šie dzīvnieki jau sen izmiruši, bet apgabalos, kur dzīvojuši pirmatnējie cilvēki, var atrast zīmējumus ar to atveidiem. Cilts, nomedījot vienu tādu skaistuli, varēja izdzīvot vairākas nedēļas.

Ir virkne dabaszinātnieku, kuri uzskatīja, ka vienradzi ir iespējams radīt mākslīgi. Un 1933. gada martā tā arī notika! Amerikāņu biologs Franklins Dovs Menas pavalsts universitātē operēja vienu diennakti vecu teļu. Viņš "pacientam" transplantēja pieres frontālajā daļā abu telēna ragu aizmetņus vienu virs otra, paužot pārliecību, ka augšanas procesā tie apvienosies vienā ragā, gluži kā mītiskajam vienradzim. Jāatzīst - eksperiments uzskatāms par visnotaļ veiksmīgu, jo rezultātā tapa bullis-vienradzis. Tas nebija līdzīgs viduslaikos aprakstītajiem vienradžiem, kuri ar galma literātu palīdzību iemantoja smalkumu un teicamu drasētāju eleganci. Taču tā uzvedība katrā ziņā atšķīrās no parasto bullēnu uzvedības. Un, kas zina, varbūt agrāk arī kādi Franklinam Dovam līdzīgi ļaudis tamlīdzīgā veidā selekcionējuši radījumu, kam piemīt īpašības, kuras ir atšķirīgas no citiem sugas brāļiem. Un, iespējams, tieši šīs būtnes kalpoja par pamatu pašu pirmo leģendu tapšanai.

Iespējams, vienradzis ir tikai un vienīgi cilvēkam raksturīgās iztēles auglis. Lai nu kā arī nebūtu, mūsdienās tas ir kļuvis par citādības, oriģinalitātes, drosmes un unikalitātes simbolu.