Pāriet uz saturu

Viesīte (upe)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi, Mēmeles pieteku. Par citām jēdziena Viesīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Viesīte
Viesīte pie autoceļa P73 tilta
Viesīte pie autoceļa P73 tilta
Izteka Viesītes ezers
56°21′7″N 25°38′29″E / 56.35194°N 25.64139°E / 56.35194; 25.64139
Ieteka Mēmele
56°26′16″N 24°55′11″E / 56.43778°N 24.91972°E / 56.43778; 24.91972Koordinātas: 56°26′16″N 24°55′11″E / 56.43778°N 24.91972°E / 56.43778; 24.91972
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 61 km
Iztekas augstums 96,2 m
Ietekas augstums 46,2 m
Kritums 50 m  
Gada notece 0,11 km³ 
Baseina platība 438,2 km² 
Galvenās pietekas Sunīte
Viesīte Vikikrātuvē

Viesīte[1] ir Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles un Jēkabpils novados. Tek lielākoties pa Taurkalnes līdzenumu.

Upi šķērso autoceļi P73, P75 un P86.

Iztek no Viesītes ezera Sēlijas paugurvalnī, augštece līdz autoceļam P86 regulēta Latvijas PSR laikā. Baseinā daudz mežu (73%) un lielu purvu, palienēs pļavas. Kritums augšteces 15 km līdz Melnupītei ir 1 m/km, bet no tilta P86 līdz ietekai kritums 22 m uz 33 km.

Lejtecē upes krastos 7-9 m augstas kraujas, bet vecā literatūrā minētā senleja Viesītei nav novērojama. Ietek Mēmelē pie Krastiem.[2]

Kreisās:
Dzelzīte
km
5
Labās:
Melnupīte
Sunīte
Pālupe
Jūga
Dzilna
km

13
6
10
12

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikos Viesītes upe darbināja zāģētavas, kā arī kalpoja tranzīta preču pārvadājumiem no Daugavas pa Ziemeļsusēju, tālāk orēs līdz miestam pie ezera. Atsevišķi līkumainie posmi iztaisnoti 19. gadsimtā, 10 km posms pirms Sunītes 1930. gados. Saskaņā ar 1929. gada rīkojumu par iekšējiem ūdensceļiem baļķu pludināšana bija atļauta 6 km augšpus Sunītes ietekas, bet no Plēsas mežsarga sienami plosti.[3]

  1. «Informācija par objektu: Viesīte». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
  2. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  3. Mēmeles baseina upes