Pāriet uz saturu

Autoceļš P73

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no P73)
Vecumnieki—Nereta—Subate
Autoceļš P73 pie Aknīstes
Autoceļš P73 pie Aknīstes
Autoceļš P73 pie Aknīstes
Vecumnieki—Nereta—Subate
Vecumnieki—Nereta—Subate
Vecumnieki—Nereta—Subate
Garums116,1 km
    ārpus pilsētas113,2 km
    pilsētā2,9 km
Segumsasfalts
ReģionsZemgale, Sēlija
Maršruts
Krustojums P89
Krustojums Apdzīvota vieta Valle P87
Upe, kanāls Iecava
Upe, kanāls Viesīte
Apdzīvota vieta bez ātruma ierobežojuma Ērberģe
Upe, kanāls Zalvīte
Apdzīvota vieta Sproģi
Aplis Kalnieši P86
Krustojums Nereta P75
Upe, kanāls Dienvidsusēja
Ceļa atzarojums Apserde V956
Upe, kanāls Dzirnupe
Apdzīvotas vietas sākums Aknīste; Skolas iela
Upe, kanāls Dienvidsusēja
Krustojums P74
Apdzīvotas vietas beigas Aknīste; Augšzemes iela
Ceļa atzarojums Baltmuiža
Krustojums Subate P70

P73 autoceļš Vecumnieki—Nereta—Subate ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P89 4 km no Vecumniekiem caur Neretu ar autoceļu P70 pie Subates.[1] Autoceļa kopējais garums ir 116,1 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadus.

Satiksme

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļa noslodze ir salīdzinoši neliela — 2025. gada satiksmes intensitātes un kravas transportlīdzekļu īpatsvara dati:[2]

  • no krustojuma ar P89 līdz Vallei (0.—13. km): 2,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
  • no Valles līdz Neretai (13.—65,21. km): ~2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, ~20% kravas transports
  • no Neretas līdz Aknīstei (65,21.—94,78. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 17% kravas transports
  • no Aknīstes līdz Subatei (94,78.—116,130. km): 2 tūkstoši transportlīzekļu diennaktī, 18% kravas transports

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Ceļa trases pamatus veidoja Kurzemes hercogistes perioda vēsturiskie zemes ceļi, kas savienoja lielākos reģiona saimnieciskos centrus. Posms Subate—Aknīste—Nereta kalpoja kā svarīgs tidzniecības ceļš lauksaimniecības un kokmateriālu transportēšanai uz Lietuvas vai Daugavas pusi. Atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes galvenajiem pasta ceļiem, Sēlijas iekšienes ceļi ilgstoši palika lokāli, jo reģionu no pārējās Latvijas atdalīja Daugava un lielie purvu masīvi.[3]

Autoceļa izbūve no Vecumniekiem (krustojuma ar P89) līdz Neretai uzsākās 1930. gadā. Līdz 1939. gadam tā bija izbūvēta līdz Vallei, 14 km garumā. Autoceļa posms bija uzskatāms kā sākums Rīgas—Daugavpils maģistrālei, tādēļ tā klātnes platumu pieņēma 10 m, kas atbilstu maģistrāles vajadzībām. Attālums līdz Daugavpilij pa šo jaunprojektēto ceļu būtu par 20 km īsāks nekā pa pastāvošo Rīgas—Daugavpils ceļu gar Daugavas labo krastu. Ceļa izbūvei līdz 1939. gadam tika izpildīti 90 tūkstoši m3 zemes darbu, piegādāti un iestrādāti 13 tūkstoši m3 akmeņu, darbi izmaksāja 280 tūkstošus latu.[4]

2010. gada septembrī noasfaltēja grants seguma posmu Apserde—Aknīste. 2014. gada novembrī pabeidza rekonstrukcijas darbus P73 posmā Aknīstē, rekonstruējot Skolas un Augšzemes ielas.[5] Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas autoceļš P73 bija klāts ar nepārtrauktu asfaltbetona segumu visā tā garumā.

2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu par P73 posma Salas—Penderi (7,3—20,9 km) segas rekonstrukciju.[6] 2015. gada 10. februārī tika noslēgts līgums par P73 posma Aizupieši—Rite (72,2—75,0 km) seguma periodisko uzturēšanu ar SIA "8 CBR" par līgumcenu 70 064 EUR.[7] 2015. gada 20. februārī izsludināja konkursu par autoceļa P73 posma Penderi—Krasti (20,9-29,3 km) un Ērberģe—Smaltāni (40,3-67,6 km) seguma periodiskās uzturēšanas darbiem.[8] No 2020. gada 1. jūnija līdz 18. septembrim notika asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no 97,69 līdz 113 km (no Aknīstes Subates virzienā līdz krustojumam ar V800).[9]

Apdzīvotas vietas pie autoceļa

[labot | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]