Autoceļš P73

	Autoceļš P73 pie Aknīstes
	Autoceļš P73 pie Aknīstes
	Vecumnieki—Nereta—Subate
	Vecumnieki—Nereta—Subate
	Vecumnieki—Nereta—Subate
Garums	116,1 km
ārpus pilsētas	113,2 km
pilsētā	2,9 km
Segums	asfalts
Reģions	Zemgale, Sēlija
	Maršruts
	P89
	Valle P87
	Iecava
	Viesīte
	Ērberģe
	Zalvīte
	Sproģi
	Kalnieši P86
	Nereta P75
	Dienvidsusēja
	Apserde V956
	Dzirnupe
	Aknīste; Skolas iela
	Dienvidsusēja
	P74
	Aknīste; Augšzemes iela
	Baltmuiža
	Subate P70

P73 autoceļš Vecumnieki—Nereta—Subate ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P89 4 km no Vecumniekiem caur Neretu ar autoceļu P70 pie Subates.^[1] Autoceļa kopējais garums ir 116,1 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadus.

Satiksme

Autoceļa noslodze ir salīdzinoši neliela — 2025. gada satiksmes intensitātes un kravas transportlīdzekļu īpatsvara dati:^[2]

no krustojuma ar P89 līdz Vallei (0.—13. km): 2,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
no Valles līdz Neretai (13.—65,21. km): ~2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, ~20% kravas transports
no Neretas līdz Aknīstei (65,21.—94,78. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 17% kravas transports
no Aknīstes līdz Subatei (94,78.—116,130. km): 2 tūkstoši transportlīzekļu diennaktī, 18% kravas transports

Vēsture

Ceļa trases pamatus veidoja Kurzemes hercogistes perioda vēsturiskie zemes ceļi, kas savienoja lielākos reģiona saimnieciskos centrus. Posms Subate—Aknīste—Nereta kalpoja kā svarīgs tidzniecības ceļš lauksaimniecības un kokmateriālu transportēšanai uz Lietuvas vai Daugavas pusi. Atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes galvenajiem pasta ceļiem, Sēlijas iekšienes ceļi ilgstoši palika lokāli, jo reģionu no pārējās Latvijas atdalīja Daugava un lielie purvu masīvi.^[3]

Autoceļa izbūve no Vecumniekiem (krustojuma ar P89) līdz Neretai uzsākās 1930. gadā. Līdz 1939. gadam tā bija izbūvēta līdz Vallei, 14 km garumā. Autoceļa posms bija uzskatāms kā sākums Rīgas—Daugavpils maģistrālei, tādēļ tā klātnes platumu pieņēma 10 m, kas atbilstu maģistrāles vajadzībām. Attālums līdz Daugavpilij pa šo jaunprojektēto ceļu būtu par 20 km īsāks nekā pa pastāvošo Rīgas—Daugavpils ceļu gar Daugavas labo krastu. Ceļa izbūvei līdz 1939. gadam tika izpildīti 90 tūkstoši m³ zemes darbu, piegādāti un iestrādāti 13 tūkstoši m³ akmeņu, darbi izmaksāja 280 tūkstošus latu.^[4]

2010. gada septembrī noasfaltēja grants seguma posmu Apserde—Aknīste. 2014. gada novembrī pabeidza rekonstrukcijas darbus P73 posmā Aknīstē, rekonstruējot Skolas un Augšzemes ielas.^[5] Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas autoceļš P73 bija klāts ar nepārtrauktu asfaltbetona segumu visā tā garumā.

2015. gada 29. janvārī izsludināja konkursu par P73 posma Salas—Penderi (7,3—20,9 km) segas rekonstrukciju.^[6] 2015. gada 10. februārī tika noslēgts līgums par P73 posma Aizupieši—Rite (72,2—75,0 km) seguma periodisko uzturēšanu ar SIA "8 CBR" par līgumcenu 70 064 EUR.^[7] 2015. gada 20. februārī izsludināja konkursu par autoceļa P73 posma Penderi—Krasti (20,9-29,3 km) un Ērberģe—Smaltāni (40,3-67,6 km) seguma periodiskās uzturēšanas darbiem.^[8] No 2020. gada 1. jūnija līdz 18. septembrim notika asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no 97,69 līdz 113 km (no Aknīstes Subates virzienā līdz krustojumam ar V800).^[9]