Jēkabpils novads

Jēkabpils novads
	Jēkabpils novads
	Ģerbonis
Centrs:	Jēkabpils
Kopējā platība:	2996,1 km2
Iedzīvotāji (2021):	40 576
Blīvums:	15.6 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Raivis Ragainis (LZP)
Mājaslapa:	www.jekabpils.lv

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads un Viesītes novads. Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā. Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu, ziemeļos ar Madonas un Varakļānu novadiem, austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem, dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene, dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums, rietumos Sēlijas valnis (Ormaņu kalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi, Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži, Brodi), kūdra (Baraukas, Nomaļu, Stridas purvi).^[1]

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.^[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavas baseina: Daugava, Odze, Ziemeļsusēja, Nereta, Aiviekste (robežupe).
Lielupes baseina: Dienvidsusēja, Viesīte.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

74 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē.^[1] 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija Asotē, Dignājā, Sēlpilī. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste, labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[2]^[3]
1.	Jēkabpils	Valstspilsēta	-	22 950
2.	Viesīte	Pilsēta	-	1558
3.	Sala	Ciems	Salas	1412
4.	Aknīste	Pilsēta	-	1016
5.	Birži	Ciems	Salas	494
6.	Brodi	Ciems	Ābeļu	367
7.	Zasa	Ciems	Zasas	312
8.	Mežāre	Ciems	Mežāres	300
9.	Zīlāni	Ciems	Kūku	295
10.	Jaunā muiža	Ciems	Kūku	287