Jēkabpils novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jēkabpils novads (2009—2021).

Jēkabpils novads
Jēkabpils novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Jēkabpils
Kopējā platība:	2 996,1 km2
• Sauszeme:	2 882,9 km2
• Ūdens:	113,1 km2
Iedzīvotāji (2026):	38 134
Blīvums (2026):	13,2 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Raivis Ragainis (LZP)
Mājaslapa:	www.jekabpils.lv
Jēkabpils novads Vikikrātuvē

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads un Viesītes novads. Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā. Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu, ziemeļos ar Madonas novadu, austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem, dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Jēkabpils novads sastāv no 3 pilsētām un 22 pagastiem: Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.

Latgales vēsturiskajā zemē

Latgalē ietilpst novada daļa Daugavas labajā krastā: Atašienes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta (daļēji), Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Mežāres pagasts, Variešu pagasts, Vīpes pagasts.

Sēlijas vēsturiskajā zemē

Sēlijā ietilpst novada daļa Daugavas kreisajā krastā: Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta (daļēji), Kalna pagasts, Leimaņu pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Zasas pagasts.

Daba

Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene, dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums, rietumos Sēlijas valnis (Ormaņkalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi, Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži, Brodi), kūdra (Baraukas, Nomaļu, Stridas purvi).

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.

Upes

• Daugavas baseina: Daugava, Odze, Ziemeļsusēja, Nereta, Aiviekste (robežupe).
• Lielupes baseina: Dienvidsusēja, Viesīte.

Ūdenstilpes

74 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē. 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija Asotē, Dignājā, Sēlpilī. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. Līdz 13. gadsimtam mūsdienu novada teritorija aptuveni atradās sēļu Kalves un Sēlenes zemēs. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Livonijas ordeņa valsts laikā novads atradās Sēlpils fogtejas un Daugavpils komturejas teritorijā, daļēji - Rīgas arhibīskapijas Letu gala Krustpils draudzes novadā.

Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste, labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā tagadējā novada teritorija atradās daļēji Sēlpils, daļēji Daugavpils draudzes novada teritorijā, kā arī Inflantijas vaivadijas Daugavpils traktā (Krustpils). 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē - Daugavpils traktu pārdēvēja par Daugavpils apriņķi. 1819. gadā Sēlpils virspilskunga tiesas teritorijā izveidoja Jaunjelgavas apriņķi.

Latvijas Neatkarības kara laikā novada teritoriju Latvijas armija atbrīvoja 1919. gadā. 1924. gadā Latvijas Republikas Jaunjelgavas apriņķis tika pārdēvēts par Jēkabpils apriņķi. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 18. martā Daugavpils apriņķa Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tas pārveidots par Jēkabpils rajonu. 1990. gadā tika atjaunoti pagasti. 2009. gadā pēc rajonu likvidācijas izveidots pirmais Jēkabpils novads, bet Jēkabpils ieguva republikas pilsētas statusu ar savu pašvaldību. 2021. gadā Jēkabpils novadu reorganizēja, tam pievienojot Aknīstes novadu, Krustpils novadu, Salas novadu un Viesītes novadu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 57 528 —     1959 58 114 +0.04% 1967 56 741 −0.30%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 58 960 +1.29% 1979 58 862 −0.02% 1989 61 048 +0.37%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 56 348 −0.73% 2011 47 604 −1.52% 2021 40 576 −1.58%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Jēkabpils	Valstspilsēta	-	22 074
2.	Viesīte	Pilsēta	-	1514
3.	Sala	Ciems	Salas	1290
4.	Aknīste	Pilsēta	-	969
5.	Birži	Ciems	Salas	561
6.	Brodi	Ciems	Ābeļu	401
7.	Zasa	Ciems	Zasas	322
8.	Jaunā muiža	Ciems	Kūku	318
9.	Mežāre	Ciems	Mežāres	280
10.	Zīlāni	Ciems	Kūku	274

Nacionālais sastāvs

Jēkabpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (28936)			71.1%
Krievi (7393)			18.5%
Baltkrievi (934)			2.3%
Poļi (753)			1.9%
Ukraiņi (733)			1.8%
Lietuvieši (528)			1.3%
Čigāni (199)			0.5%
Ebreji (25)			0.1%
Igauņi (13)			0.0%
Cita un neizvēlēta (943)			2.4%

Saimniecība

Transports

• 
  Krustpils dzelzceļa stacija
• 
  Autoceļš P73 pie Aknīstes.

Jēkabpils novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Jēkabpils pilsētā sākas arī A12 (Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova)). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)), P72 (Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži), P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), P74 (Siliņi—Aknīste), P75 (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)) un P76 (Aizkraukle—Jēkabpils).

Novadu teritoriju šķērso arī divas dzelzceļa līnijas: Rīga—Daugavpils, uz kuras Jēkabpils novada teritorijā atrodas divas stacijas (Krustpils un Trepe), un līnija Krustpils—Rēzekne II, uz kuras atrodas četras dzelzceļa stacijas — Krustpils, Kūkas, Mežāre un Atašiene. Abās dzelzceļa līnijās kursē tikai dīzeļvilcieni.