Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jēkabpils novads (2009—2021) . Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta , Jēkabpils novads , Aknīstes novads , Krustpils novads , Salas novads un Viesītes novads . Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā . Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu , ziemeļos ar Madonas un Varakļānu novadiem , austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem , dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi .
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.
Aknīstes pagasts , Aknīstes pilsēta, Asares pagasts , Atašienes pagasts , Ābeļu pagasts , Dignājas pagasts , Dunavas pagasts , Elkšņu pagasts , Gārsenes pagasts , Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts , Krustpils pagasts , Kūku pagasts , Leimaņu pagasts , Mežāres pagasts , Rites pagasts , Rubenes pagasts , Salas pagasts , Saukas pagasts , Sēlpils pagasts , Variešu pagasts , Viesītes pagasts , Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts .
Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene , dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums , rietumos Sēlijas valnis (Ormaņu kalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi , Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži , Brodi ), kūdra (Baraukas , Nomaļu, Stridas purvi).[3]
Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[3]
74 ezeri, kas lielāki par 1 ha . Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.
Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē. [3] Asotē , Dignājā , Sēlpilī . Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi , cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste , labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai . 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē.
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% 1935 57 528 — 1959 58 114 +1.0% 1967 56 741 −2.4%
Gads Iedz. ±% 1970 58 960 +3.9% 1979 58 862 −0.2% 1989 61 048 +3.7%
Gads Iedz. ±% 2000 56 348 −7.7% 2011 47 604 −15.5% 2021 40 576 −14.8%
Lielākās apdzīvotās vietas
N#
Nosaukums
Statuss
Pagasts
Iedzīvotāji[5] [6]
1.
Jēkabpils Valstspilsēta
-
22 950
2.
Viesīte Pilsēta
-
1558
3.
Sala Ciems
Salas
1412
4.
Aknīste Pilsēta
-
1016
5.
Birži Ciems
Salas
494
6.
Brodi Ciems
Ābeļu
367
7.
Zasa Ciems
Zasas
312
8.
Mežāre Ciems
Mežāres
300
9.
Zīlāni Ciems
Kūku
295
10.
Jaunā muiža Ciems
Kūku
287
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023 .↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022 .↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija Galvenā enciklopēdiju redakcija . 472. lpp.↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022» . Skatīts: 06.08.2022 .
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības
Pilsētas Lauku teritorijas Pagasti
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads Vikikrātuvē
.png){kind=small}
