Viktors Lazdiņš
Viktors Lazdiņš (1881—1941) bija latviešu advokāts, Tautas padomes loceklis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1881. gada 14. jūlijā Rīgā koktirgotāja Jāņa Lazdiņa un viņa sievas Amālijas, dzimušas Grīnbergas, ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. No 1903. līdz 1910. gadam studēja tieslietas Maskavas Universitātē. 1915. gada 13. novembrī viņš kļuva par Rīgas apgabaltiesas zvērināto advokātu.
Kā deputāta aizvietotājs (substitūts) kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Republikāņu partijas.[1] 1920. gadā viņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu. 1936. gadā Lazdiņš kļuva par Rīgas Jūrmalas pilsētas domes un bāriņtiesas priekšsēdētāju.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 30. decembrī Lazdiņš pārtrauca darboties kā advokāts un strādāja par rūpnīcas kasieri. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu apcietināja un ieslodzīja Usoļlagā, kur viņš mira 1941. gada 2. decembrī.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.
- ↑ Latvijas advokatūra. Zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās 1919—1945. Biogrāfiska vārdnīca. Jēkabsons Ē., Ščerbinskis V. (sast.) Rīga: 2007.