Vilniaus prekyba

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilniaus prekyba
Tips pārvaldītājsabiedrība
Darbības joma Mazumtirdzniecība
Dibināts 2004. gads (1992. gads)
Galvenais birojs Valsts karogs: Lietuva Viļņa, Lietuva
Darbības zona Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Bulgārija, Zviedrija
Galvenās personas Jolanta Bivainytė (ģenerāldirektors)[1]
Ieņēmumi 5,6 miljardi EUR (2021)[2]
Darbinieki > 44 000
Nodaļas Maxima Grupė
Akropolis Group
ERMI Group
Euroapotheca (Euroaptieka)
Tīmekļa vietne vilniausprekyba.lt

UAB Vilniaus prekyba ir Lietuvas pārvaldītājsabiedrība, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīklus. Tā ir lielākā Lietuvas privāto uzņēmumu grupa un Baltijā lielākā mazumtirdzniecības grupa. Uzņēmums ir dibināts 2004. gadā, bet tā pirmsākumi saistāmi ar 1992. gadu. Tā galvenais birojs atrodas Viļņā.

Vilniaus prekyba grupai ir mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Baltijas valstīs, Stokrotka Polijā, T-Market Bulgārijā, interneta veikals Barbora, tirdzniecības un izklaides centri Akropolis ("Akropole") Lietuvā un Latvijā, aptieku tīkls Euroapotheca (Euroaptieka), būvniecības un mājokļu labiekārtošanas veikalu tīkls Lietuvā (Ermitažas) un Igaunijā (Bauhof). Grupai ir vairāk nekā 46 000 darbinieku sešās valstīs.

Vilniaus prekyba kapitāldaļu turētāji ir Lietuvas Republikā reģistrēti uzņēmumi: UAB ENTARAS, UAB NVP PROJEKTAI, UAB PATRIA HOLDINGS. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Nerijus Numa, Igns Staškevičus, Vlads Numavičus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Vilniaus prekyba grupas sākumu var uzskatīt 1992. gada novembri, kad Viļņā tika atvērts alkoholisko dzērienu veikals Urdžia, kas bija viens no pirmajiem pašapkalpošanās veikaliem Lietuvā. Veikalu izveidoja 9 lietuvieši, vēlāk dēvēti par "VP devītnieku": brāļi Nerijus Numa (grupas vadītājs), Vlads Numavičus un Juļus Nums, brāļi Žilvins, Mindaugs un Ģintars Marcinkevičus, Igns Staškevičus, Renats Vaitkevičus, Mindaugs Bagdonavičus. Viņi bija iepazinušies, studējot Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātē. Sākotnēji grupa nodarbojās ar nekustamā īpašuma pārdošanu, aktīvi iesaistījās privatizācijas procesā, iegādājoties privatizācijas sertifikātus, līdz iegādājās veikalu Urdžia. Galu galā biznesa uzmanības centrā nonāca pārtikas mazumtirdzniecība, atverot vairākus veikalus ar dažādiem nosaukumiem. Pirmie vienotā standarta pārtikas mazumtirdzniecības veikali tika atvērti 1994. gadā. 1995. gadā tika dibināts uzņēmums UAB Maxima LT, un pirmais Maxima veikals durvis vēra 1998. gadā.

Paralēli grupa attīstīja citus mazumtirdzniecības uzņēmumus. 1998. gadā darbību sāka pirmās trīs aptiekas Eurovaistinė, kas bija pirmās Lietuvā, klientiem piedāvājot pašapkalpošanās zonas.

2004. gadā Viļnas tirdzniecības centrā Akropolis tika atvērts celtniecības un mājokļu labiekārtošanas centrs Ermitažas.

Uzņēmums, kas bija par pamatu pašreizējai pārvaldītājsabiedrības struktūrai, tika reģistrēts 2003. gada martā; pārvaldītājsabiedrība tika izveidota 2004. gada beigās.[3] 2010. gadā Nerijus Numa palielināja savu dalību uzņēmumā Vilniaus prekyba no 36,9 % līdz 73 %.

2016. gadā Vilniaus Prekyba iegādājās uzņēmumu Akropolis Group, kas pārvaldīja Akropolis tirdzniecības centrus un citus nekustamos īpašumus. Pirmais tirdzniecības centrs Akropolis durvis vēra Viļņā 2002. gadā. 2017. gads Maxima grupė iegādājusies interneta veikalu Barbora. 2018. gadā UAB ERMI GROUP iegādājās Igaunijas lielāko celtniecības materiālu mazumtirdzniecības tīklu Bauhof, kļūstot par vienu no lielākajiem būvniecības un mājokļu labiekārtošanas veikalu veikaliem Baltijā pēc apgrozījuma.

COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums Barbora paplašināja pakalpojumu klāstu un ievērojami palielināja piegādes iespējas uz mājām. 2021. gadā Polijā tika atvērti Barbora un Azeta e-komercijas veikali. 2021. gadā Vilniaus prekyba grupu papildināja jauns uzņēmums UAB Trobos, kas Lietuvā piedāvāja jaunas tiešsaistes iepirkšanās iespējas, kur ar vienu pirkumu var iegādāties preces no dažādiem veikaliem un saņemt tās vienā piegādē precīzi noteiktā laikā.

Meitasuzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākie meitasuzņēmumi[4]:

  • UAB MAXIMA GRUPĖ, pārvalda mazumtirdzniecības tīklus Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā:
    • UAB MAXIMA LT (Lietuva);
    • UAB Barbora (netieši pārvaldīta);
    • Stokrotka Sp. z o.o (Polija);
    • SIA "MAXIMA Latvija" (Latvija);
    • MAXIMA Eesti OÜ (Igaunija);
    • MAXIMA BULGARIA EOOD (Bulgārija), zīmols T-Market;
    • UAB FRANMAX, sniedz IT pakalpojumus MAXIMA GRUPĖ veikalu tīkliem Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā;
    • UAB MAXIMA International Sourcing, nodrošina centralizētus piegādes, iepirkumu un pārrunu pakalpojumus grupas uzņēmumiem;
  • UAB EUROAPOTHECA, pārvalda aptieku ķēdes un farmācijas vairumtirdzniecības uzņēmumus Centrālajā un Austrumeiropā un Ziemeļeiropā:
    • UAB EUROVAISTINĖ (Lietuva);
    • Apoteksgruppen i Sverige AB (Zviedrija);
    • SIA EUROAPTIEKA (Latvija);
    • Euroapteek OÜ (Igaunija);
    • EURO-APTEKA Sp z oo. (Polija);
    • UAB Azeta, e-komercijas uzņēmums, kas ar savu meitasuzņēmumu starpniecību darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā;
  • UAB AKROPOLIS GROUP, pārvalda nekustamā īpašuma projektu izstrādi, tirdzniecības un izklaides centrus, kā arī biroju ēkas Lietuvā (tirdzniecības centri Akropolis Viļņā, Klaipēdā, Šauļos) un Latvijā (tirdzniecības centri Akropole Rīga un AKROPOLE Alfa);
  • UAB ERMI GROUP, pārvalda būvniecības un mājokļu labiekārtošanas veikalu tīklus un nodarbojas ar celtniecības, dekoratīvo materiālu un mājsaimniecības preču e-tirdzniecību:
  • UAB Sollo, administrē maksājumus par komunālajiem, telesakaru un citiem pakalpojumiem un nodrošina naudas pārskaitījumu veikšanu Maxima veikalos Lietuvā un Latvijā;
  • UAB Trobos, tiešsaistes e-komercijas platforma, kas ļauj vienā pirkumā iegādāties preces no dažādiem veikaliem, kas ar vienu piegādi tiek piegādātas uz mājām;
  • Fonds Vilniaus prekybos paramos fondas "Dabar" (otrs akcionārs ir Nerijus Numa), sniedz atbalstu iniciatīvām, kas palīdz nodrošināt kvalitatīvu izglītību Lietuvā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]