Pāriet uz saturu

Vilsandi

Vikipēdijas lapa
Vilsandi
Vilsandi
Vilsandi piekrastes ainava
Vilsandi (Igaunija)
Vilsandi
Vilsandi
Ģeogrāfija
Izvietojums Baltijas jūra
Koordinātas 58°23′0″N 21°51′0″E / 58.38333°N 21.85000°E / 58.38333; 21.85000Koordinātas: 58°23′0″N 21°51′0″E / 58.38333°N 21.85000°E / 58.38333; 21.85000
Arhipelāgs Monzunda arhipelāgs
Platība 8,75 km²
Garums 6.3 km
Platums 2.3 km
Augstākais kalns 25 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Sāres apriņķis
Lielākais ciems Vilsandi
Demogrāfija
Iedzīvotāji 30
Blīvums 3,4/km²
Pamatiedzīvotāji igauņi
Vilsandi Vikikrātuvē

Vilsandi (igauņu: Vilsandi) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas. Tā ir vistālāk rietumos novietotā apdzīvotā sala Igaunijā.

Satiksmi uz salu nodrošina laiva divreiz dienā no Papisāres ostas Sāmsalā. Uz salu iespējams nokļūt arī ar īpaši pielāgotu apvidus automašīnu vai pat aizbrist pa seklo jūru, pa braslu šķērsojot laivu ceļu.

Sala ir ģeoloģiski ļoti jauna - radusies aptuveni pirms 350 gadiem. Radusies tāpēc, ka pēc ledus laikmeta turpinās jūras gultnes pacelšanās - Vilsandi sala izveidojās, lēnām paceļoties no sākuma vairākām mazākām saliņām un tad tām saplūstot kopā. Sagaidāms, ka nākotnē, turpinoties Zemes garozas kustībām, izzudīs arī šaurums starp Vilsandi un Sāmsalu un tās kļūs par vienu salu.

Tā kā sala ir ļoti nozīmīga migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta, 1910. gadā salā tika nodibināts Baltijā pirmais putnu liegums. Dabas aizsardzības tradīcijas salā aizsākās, tā laika bākas sargam Artūram Toomam uzstādot putnu ligzdas un citādi rūpējoties par putnu labklājību. 1993. gadā salā un piegulošajā Sāmsalas piekrastes daļā tika nodibināts Vilsandi nacionālais parks. Medības salā ir aizliegtas. Salā ligzdo ap 100 putnu sugu.

Uz salas atrodas 1809. gadā celta, 40 m augstā Vilsandi bāka. Sala ir salīdzinoši populārs tūrisma objekts - šeit putnu migrācijas laikā ierodas daudz putnu vērošanas entuziastu no Igaunijas, Somijas un citurienes.

Pirmie cilvēki salā sāka dzīvot 18. gadsimta sākumā — pirmais iemītnieks bija nīderlandiešu jūrasbraucējs Johans Dolls. Vēl saglabājušās viņa dzimtas mājas — Tolli. 18. gadsimtā salā ierīkoja robežkontroles punktu.

Pirms Otrā pasaules kara salā bija ap 200 pastāvīgo iedzīvotāju, taču tagad to skaits sarucis līdz aptuveni 30.

Kara laikā sala, tai skaitā putnu ligzdošanas vietas, tika izpostīta. Tikai 1957. gadā tika atjaunota lieguma darbība.

Apskates objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • caurceļojošie un ligzdojošie putni, organizētās ekskursijās
  • salā atjaunotas vairākas vējdzirnavas
  • Tolli mājas — agrāk populāra Igaunijas rakstnieku atpūtas vieta
  • 1809. gadā celtā bāka

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]